Virsstundas visvairāk skar tādas nozares kā apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, azartspēles un derības, metālu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana un pārējo ieguves rūpniecību karjeru izstrāde.
LDDK arī pauda atbalstu Darba likuma 110. panta svītrošanai, uzsverot, ka arodbiedrību veto tiesības uz atlaišanas lēmumiem ir nesamērīgas un rada interešu konflikta risku, jo arodbiedrība “iegūst tiesības bloķēt atlaišanas lēmumus, bet neuzņemas atbildību par sekām”.
Sēdes laikā abi sociālie partneri argumentācijā izmantoja citu valstu piemērus. LDDK minēja, ka 100% virsstundu apmaksas apmērs, kā šobrīd Latvijā, vēl ir tikai Krievijā un Baltkrievijā un ka jāvirzās uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu līmeni. Savukārt arodbiedrību pārstāvji iebilda, ka šāds salīdzinājums nestrādā, jo “tikpat labi varētu salīdzināt arī vidējo algu līmeni pret pārējām ES valstīm”, kas nav mazsvarīgi arī virsstundu regulējuma kontekstā.
Arī šodienas komisijas sēdē LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns kritizēja ieceri atteikties no tā, ka arodbiedrībām ir tiesības iebilst pret arodbiedrības biedra atlaišanu. “Grib pienākumu nastu pārlikt uz darbinieku,” teica Baldzēns, piebilstos, ka šādā gadījumā pašam darbiniekam ir jāgādā pierādījumi, ka viņš atlaists nepamatoti.
Darba ņēmēji arī uzskata, ka likmei par virsstundām ir jābūt tādai, lai atturētu no virsstundu ņemšanas. LBAS uzskata, ka no virsstundu likmes samazināšanas ieguvēji būtu tikai darba devēji un tas nerisinātu cēloni, kāpēc tiek strādātas virsstundas. Sekas būs tādas, ka darba ņēmējs savā maciņā naudu saņems mazāk, akcentēja arodbiedrību pārstāvji.