Auto tirgus Eiropā: Vai ir valstis, kas izceļas?
Šķiet, ka šogad Eiropas automobiļu tirgus ir iegrimis zināmā dīkstāvē. Jaunākie dati par jaunu vieglo automašīnu reģistrāciju apjomu janvārī līdz septembrim liecina vien par nieka 1% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopumā pārdoti nedaudz vairāk par 8,2 miljoniem spēkratu. Taču šis vispārējais, drīzāk drūmais attēls atšķiras no valsts uz valsti, un dažas valstis patiešām spēj pārsteigt ar pozitīvām tendencēm, parādot, ka pat pie mērena patērētāju pieprasījuma ir iespējams veicināt auto industrijas izaugsmi.
Spānija – neapstrīdama līdere
Spānija ir kļuvusi par Eiropas auto tirgus līderi pirmajos deviņos 2025. gada mēnešos, demonstrējot iespaidīgu 15% pieaugumu jaunu vieglo automašīnu reģistrācijā. Šis ievērojamais sasniegums, ko apliecina Starptautīgās Padomes tīrai transportēšanai (ICCT) jaunākie dati, lielā mērā tiek saistīts ar paplašināto stimulu programmu Moves III. Tā, saņemot papildu 400 miljonus eiro no Eiropas Savienības, ir pagarināta līdz pat 2025. gada beigām. Šī programma, kuras ietvaros pēdējos četros gados jau iztērēti vairāk nekā 1,3 miljardi eiro, ne tikai atbalsta elektrisko transportlīdzekļu iegādi, bet arī aktīvi veicina uzlādes infrastruktūras attīstību, uzstādot vairāk nekā 100 000 uzlādes punktu visā valstī. Tas ir lielisks piemērs tam, kā stratēģiski valsts atbalsta pasākumi var stimulēt tirgu.
Austrija – piesardzīgs optimisms
Austrija arī iepriecina ar iespaidīgu, 12% pieaugumu reģistrācijā pirmajos deviņos gada mēnešos. Tomēr eksperti norāda, ka šis pieaugums galvenokārt ir saistīts ar pilnībā elektrisko automašīnu (BEV) iekļaušanu uzņēmumu flotēs – šis faktors veido 70% no kopējā skaitļa. Šāda tendence varētu izrādīties nepastāvīga, jo tā ir cieši saistīta ar uzņēmumu iepirkumu cikliem. Turklāt, kā ziņo Euronews Business, Austrijas valdības lēmums pārtraukt individuālo patērētāju atbalstu BEV iegādei varētu samazināt pieprasījumu tuvākajos mēnešos, radot zināmas bažas par tirgus stabilitāti.
Eiropas industriālās politikas nozīme
Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Beļģijā (-9%), Francijā (-6%) un Itālijā (-3%), automašīnu pārdošanas apjoms ir samazinājies, savukārt Vācijā tas ir stagnējis (0%). Šīs skumjās realitātes priekšā analītiķi no Jacques Delors centra ir optimistiski noskaņoti. Viņi uzsver, ka Eiropas autoindustrija nav lemta norietam. Viņuprāt, veiksmīgi nacionālie pasākumi pierāda, ka pārdomāta industriālā politika spēj piesaistīt investīcijas, atdzīvināt esošos ražošanas centrus un veidot jaunas vērtības ķēdes elektrisko transportlīdzekļu ražošanā. Kā norāda analītiķi, trūkst koordinētas Eiropas stratēģijas, lai vienotu atsevišķus centienus kopīgā konkurētspējā.
Kā uzsver analītiķi, elektrisko transportlīdzekļu pārejas sarežģījumu novēršanai ir nepieciešama ne tikai patērētāju atbalsta politika, bet arī problēmu saknes meklējamas citur. “Būtiskākie šķēršļi pieņemšanai ir nemainīgi augstākas cenas salīdzinājumā ar iekšdedzes dzinēju (ICE) transportlīdzekļiem un nekonsekventi politikas signāli,” viņi piebilst. Šī pieeja ir kā ceļa remonts – var ielāpt nelielus caurumus, bet, ja pamats ir bojāts, tas problēmu neatrisinās.
Lai gan kopējais Eiropas auto tirgus vēl atveseļojas, Spānijas un Austrijas piemēri sniedz cerības, parādot, ka ar pareiziem politiskajiem stimuliem un stratēģiskiem ieguldījumiem ir iespējams panākt izaugsmi, pat brīžos, kad ekonomiskā situācija nav spoža. Tas ir kā mazs saules stars drūmajās rudens dienās – apliecina, ka ar mērķtiecību un gudriem lēmumiem ir iespējams izveidot pozitīvas tendences un virzīt nozari uz jauniem panākumiem.