Klimata konference COP30 Belēnā noslēgusies bez globālas vienošanās par fosilā kurināmā nākotni
Brazīlijas pilsētā Belēnā noslēgusies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) klimata konference COP30, kas divu nedēļu garumā pulcēja pasaules līderus un ekspertus, lai spriestu par steidzamajiem klimata pārmaiņu jautājumiem. Lai gan dalībvalstis panākušas vienošanos par papildu finansējuma piešķiršanu reģioniem, kas visvairāk cietuši no klimata pārmaiņām, un apņēmušās stiprināt pielāgošanās pasākumus, tomēr netika panākta visaptveroša vienošanās par konkrētu plānu fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanai. Šis rezultāts rada vilšanos daudziem, kuri cerēja uz vēsturisku lēmumu, lai paātrinātu pāreju uz tīru enerģiju.
Finansiālais atbalsts un pielāgošanās – sasniegumi Belēnā
COP30 galvenais formālais lēmums, ko dēvē par “Global Mutirão” (globāls kopīgs darbs), ietver apņemšanos trīskāršot finansējumu klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem līdz 2035. gadam. Šis lēmums atzīst klimata pārmaiņu neatgriezenisko raksturu un nepieciešamību palīdzēt visneaizsargātākajām kopienām un valstīm pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Konferences laikā tika uzsvērta arī ANO Vispārējās konferences par klimata pārmaiņām (UNFCCC) loma, tiecoties stiprināt starptautisko sadarbību un nodrošināt, ka 1.5 grādu mērķis paliek sasniedzams, lai gan atzīts, ka “oglekļa budžets” ir “tagad mazs un strauji izsīkst”. Tika uzsākta arī “Belém Mission to 1.5C” iniciatīva, kuras mērķis ir paātrināt kolektīvās darbības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Papildus tam tika izveidots “Tropical Forests Forever Fund”, piesaistot 5,5 miljardus ASV dolāru un paplašinot dalībvalstu skaitu līdz 53.
Belēnas klimata samits arī ieviesa pirmo globālo iniciatīvu, kas vērsta uz klimata pārmaiņu radīto veselības draudu novēršanu – “Belém Health Action Plan”. Šis plāns, lai gan saņēma 300 miljonus ASV dolāru finansējumu no filantropiskiem organizācijām, tomēr nesaņēma tiešu valdību finansiālu atbalstu, lai gan aptuveni 10% valstu to atbalstīja. Tas tiek uzskatīts par nozīmīgu soli, jo pirmo reizi COP lēmumā ir tieši atzīts klimata pārmaiņu mazināšanas pozitīvais ieguvums veselībai un veselības pielāgošana ir integrēta valstu oficiālajā klimata progresu ziņošanā.
Fosilā kurināmā problēma – sasniegts kompromiss, nevis risinājums
Neraugoties uz virzību pielāgošanās un finansējuma jomās, COP30 nespēja izšķirt fosilā kurināmā nākotni. Vairāk nekā 100 valstu bloķēja valodu par oglēm, naftu un gāzi, kas ir galvenie klimata krīzes cēloņi. Tas nozīmē, ka netika panākta vienošanās par konkrētu plānu fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanai. Tas ir vilšanās, jo zinātniskās prognozes norāda, ka pasaule joprojām ir uz ceļa, lai sasniegtu 2,6–2,8 grādu sasilšanu virs pirmsindustriālā līmeņa. Lai gan “Global Mutirão” teksts atzīst, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir nepieciešama, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem, tas neietver nekādus saistošus pasākumus attiecībā uz fosilo kurināmo. Tika uzsākts arī “Belém accelerator” programmas, lai risinātu problēmu, kāpēc valstis nepilda savus iepriekšējos saistību plānus (NDC), taču gala lēmums paredz emisiju līknes izlīdzināšanu, balstoties uz pašreizējo NDC pilnīgu īstenošanu, kas, ja tiktu izpildīts, novestu pie aptuveni 2,6 °C sasilšanas.
Lai gan Brazīlijas COP30 prezidija centieni izvirzīt fosilā kurināmā nākotnes jautājumu bija novatoriski, vairāk nekā puse dalībvalstu noraidīja priekšlikumus parfosilo kurināmo izmantošanas samazināšanu un mežu izciršanas novēršanu. Šī nostāja rada spiedienu uz turpmākajām konferencēm, lai panāktu reālu progresu šajās kritiskajās jomās. ANO ģenerālsekretārs António Guterres pēc konferences pauda, ka, lai gan ir panākts progress, tomēr “COP konferences ir balstītas uz konsensu – un ģeopolitisko domstarpību periodā konsensu ir arvien grūtāk panākt”.
Starptautiskās attiecības un turpmākā rīcība
Neskatoties uz politisko sarežģītību un ģeopolitisko spriedzi, COP30 demonstrēja “atjaunotas politiskās apņemšanās un klimata multilaterālisma stiprināšanu”. Tomēr daudzi norāda, ka konference noslēgusies bez būtiskiem panākumiem, jo netika pieņemti galīgi lēmumi par fosilo kurināmo izmantošanas pārtraukšanu. Lielbritānijas enerģētikas ministrs Eds Milibends atzina, ka vēlētos ambiciozāku vienošanos, taču uzsvēra, ka “šajā politiski sarežģītajā laikā” vairāk nekā 190 valstu atkārtota apņemšanās ievērot Parīzes klimata nolīgumu ir nozīmīgs solis.
Klimata konferencēs arvien biežāk tiek uzsvērts, ka ir nepieciešams “vairāk darīt un rīkoties ātrāk”. Lai gan COP30 ir atrisinājis dažus jautājumus attiecībā uz finansējumu un pielāgošanos, plaisa starp zinātniskajām prognozēm un politiskajām darbībām joprojām ir satraucoša. Nākamā ANO klimata konference jeb COP31 notiks Antālijā, Turcijā, kur cerēts panākt lielāku progresu klimata politikas jomā.