Deponylu krīzes skartā Japāna: Masu pieprasījums pēc lielas ietilpības microSD kartēm
Pasaules mērogā izsludinātais atmiņas deficīts, kas tiek uzskatīts par vienu no vissmagākajiem pēdējos gados un, iespējams, vēl vairāk saasināsies nākamajā gadā, ir skāris ne tikai DRAM mikroshēmas. Varas grožus ir pārņēmusi arī zibatmiņa, datu centri aktīvi uzpērk visu pieejamo, atstājot patērētājiem vien niecīgus atlikumus. Kā sekas, Japānā izraisījies jauns uzglabāšanas ierīču deficīta vilnis – šoreiz pircēji masveidā pievēršas lielas ietilpības microSD kartēm, un tieši šie modeļi sākuši izzust no tirdzniecības.
Tokijas veikala Technohouse Toei pārstāvji atzīst: „Populāro sēriju lielas ietilpības modeļi nepārtraukti izbeidzas noliktavās.” Runājam par microSD atmiņas kartēm ar ietilpību 512 GB, 1 TB un pat 2 TB – tās kļuvušas par reālu alternatīvu SSD un HDD diskdziņiem. Situācija ir mainījusies pēc microSD Express parādīšanās, kas darbojas caur PCIe un NVMe un atbalsta HBM. Aktuālajos apstākļos kompaktās kartes patiešām spēj uz laiku aizstāt M.2 atmiņas moduļus, ja vien nav nepieciešams arhivēt milzīgus datu apjomus.
Ne tikai microSD: Ierobežotais cieto disku piedāvājums un strauji augošās cenas
Deficīts ir skāris arī klasiskos cietos diskus. Japānas veikalos no plauktiem pazūd liela ietilpības HDD, bet tie, kas vēl ir pieejami, tiek pārdoti par ievērojami uzpumpētām cenām. Viens no pārdevējiem skaidroja: „Spēcīgos modeļus aktīvi izpērk mākslīgā intelekta (MI) sistēmām, tāpēc mēs vispār nesaņemam jaunas piegādes. Visi saprot, kas notiek, tāpēc pat ja cenas ceļas, diski acumirklī tiek izpirkti – un aplis ir noslēdzies.”
Salīdzinumā ar HDD, situācija ar SSD pagaidām ir labāka, norāda PC SHOP Ark veikalā, kas atrodas Čijodas rajonā. Taču vissliktākā aina paveras attiecībā uz operatīvo atmiņu. DDR5 cenu kāpums ir sprādzienveidīgs. Piemēram, 64 GB 5600 MT/s Corsair Vengeance komplekts, kas novembra sākumā maksāja 40 000 jenas (aptuveni 260 USD), tagad tiek tirgots par 70 000 jenām (ap 460 USD). Tas ir faktiski gandrīz dubultojies, turklāt uz jau esošās paaugstinātās sākuma cenas fona.
Mākslīgā intelekta bums kā krīzes katalizators
Neskatoties uz šiem satraucošajiem faktoriem, situācija Japānā tomēr ir vieglāka nekā Rietumu valstīs. Videokartes, pēc mazumtirgotāju teiktā, pagaidām turas stabili, taču baumas vēsta, ka arī tās varētu nonākt zem sitiena 2026. gadā. Veikalā Tsukumo eX stāsta, ka pat tad, kad tiek saņemta jauna atmiņas piegāde, vairumtirdzniecības cenas jau ir palielinātas „par desmitiem tūkstošu jenu”, un tas notiek nepārtraukti. Tirdzniecības zālēs kļūst arvien mazāk preču – vienkārši nav ko likt uz plauktiem. Tirgus pārstāvji ir pārliecināti: tieši mākslīgā intelekta bums ir radījis šo krīzi, un nav nekādu pazīmju, ka situācija tuvākajā laikā stabilizēsies. Šis deficīts liecina par tehnoloģiju nozares ievainojamību un globālo pieprasījuma neparedzamību.