Eiropas Centrālās bankas brīdinājumi par stabilo kriptovalūtu riskiem

Straujā stabilo kriptovalūtu (stablecoins) attīstība un to pieaugošā popularitāte rada nopietnas bažas par finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, brīdina Eiropas Centrālās bankas (ECB) analītiķi. Šie digitālie aktīvi, kas paredzēti vērtības saglabāšanai, savulaik šķita kā nišas produkts kriptovalūtu pasaulē, taču tagad to tirgus vērtība pārsniedz 300 miljardus dolāru, un tie strauji tuvojas sistēmiski nozīmīgam līmenim. Šī neapturama izaugsme varētu radīt dūņas, kas ietekmē ne tikai kriptovalūtu tirgu, bet arī plašāku finanšu sistēmu.

Finanšu sistēmas ievainojamība

Lai gan stabilās monētas ir izstrādātas, lai saglabātu nemainīgu vērtību, parasti piesaistot noteiktai valūtai, piemēram, ASV dolāram, to emitentu rezerves var būt necaurspīdīgas un to stabilitāte – trausla. Aptuveni 80% globālo darījumu centralizētajās kriptovalūtu tirdzniecības platformās jau pašlaik ietver stabilās monētas, kas apliecina to straujo integrāciju finanšu ekosistēmā. Šis pieaugošais īpatsvars rada bažas par potenciālajiem “panikas izpirkšanas” scenārijiem. Ja liels skaits turētāju vienlaicīgi mēģinātu apmainīt savas stabilās monētas pret tradicionālo valūtu, emitentiem būtu jāizpārdod savas rezerves. Šāda masveida aktīvu izpārdošana, īpaši obligāciju tirgos, varētu izraisīt cenu svārstības un likviditātes problēmas, radot satricinājumus, kas sniedzas daudz tālāk par digitālo aktīvu pasauli.

Ietekme uz monetāro politiku un eiro stabilitāti

ECB amatpersonas, tostarp Nīderlandes centrālās bankas vadītājs un ECB padomes loceklis Olafs Sleijpens, ir pauduši nopietnas bažas par to, kā stabilo monētu izaugsme varētu apgrūtināt ECB spēju veikt monetāro politiku. Ja stabilās monētas, īpaši ASV dolāram piesaistītās, kļūtu plaši izmantotas eiro zonā maksājumiem, uzkrājumiem vai norēķiniem, tas varētu vājināt ECB kontroli pār monetārajiem nosacījumiem. Šāda situācija varētu līdzināties jau novērotajiem “dollarizācijas” procesiem, kur ārvalstu valūtas izmantošana samazina centrālās bankas rīcības spēju. Turklāt, ja pieaugs interese par procentus nesošām stabilajām monētām, tas varētu novirzīt noguldījumus no tradicionālajām bankām, apdraudot finanšu starpniecību un kredītu pieejamību, kas ir īpaši nozīmīgi Eiropā, kur bankas ieņem centrālo lomu finanšu sistēmā. Tā kā tirgus prognozes liecina, ka stabilo monētu piedāvājums varētu sasniegt pat 2 triljonus dolāru līdz 2028. gadam, šie riski kļūst arvien nopietnāki.

Regulatīvās nepilnības un riski starptautiskā mērogā

Lai gan Eiropas Savienībā ir izstrādāts regulējuma pamats – MiCA (Markets in Crypto-Assets) regula, kas paredz stingrākus noteikumus stabilo monētu emitentiem ES, pastāv bažas par nepilnībām, kas saistītas ar starptautiskiem emitentiem. Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarde ir aicinājusi ES noteikt stingrākas rezerves prasības arī ES nerezidentu stabilo monētu emitentiem, lai novērstu nepilnības regulējumā un aizsargātu eiro stabilitāti. Dubultās izdošanas shēmas, kur vienus un tos pašus stabilos tokenus var emitēt gan ES, gan ārpus ES, rada papildu sarežģījumus. Stresa situācijā izpirkšana Eiropā varētu izsmelt vietējo emitentu rezerves, pat ja tokeni ir izlaisti valstīs ar vājāku regulējumu, tādējādi palielinot likviditātes trūkuma risku Eiropas blokā. Starptautiskās uzraudzības iestādes, piemēram, Starptautisko norēķinu banka (BIS), arī ir brīdinājušas par riskiem, ko rada stabilās monētas, jo īpaši attiecībā uz monetāro suverenitāti un kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības valstīm.

Neuzticamība un caurspīdīguma trūkums

Viena no galvenajām stabilo monētu problēmām ir to rezervju necaurspīdīgums. Piemēram, lielākā stabilā monēta Tether savu rezervju sadalījumā ir norādījusi, ka puse no tām ir ieguldītas komercpapīros. Taču trūkst detalizētākas informācijas par šo ieguldījumu likviditāti, padarot grūti novērtējamu rezervju patieso stāvokli. Dažkārt stabilās monētas ir piedzīvojušas arī novirzes no savas piesaistes, kas liecina par to pašu mezglu nestabilitāti. Šie faktori kopā rada risku patērētājiem, kuri iegulda šajos aktīvos, jo nav pilnībā skaidrs, vai viņu ieguldījumi ir pietiekami nodrošināti un vai tos varēs viegli konvertēt atpakaļ sākotnējā vērtībā. Šī nenoteiktība un potenciālais zaudējumu risks ir būtisks iemesls ECB bažām par finanšu stabilitāti.

Nākotnes perspektīvas un risinājumi

Lai gan pašlaik finanšu stabilitātes riski, kas saistīti ar stabilajām monētām eiro zonā, tiek uzskatīti par ierobežotiem, to straujā izaugsme pieprasa pastāvīgu uzraudzību. Lai mazinātu šos riskus, ir nepieciešams nekavējoties izstrādāt un ieviest atbilstošus regulatīvos, uzraudzības un kontroles mehānismus. Daži analītiķi uzskata, ka gadījumā, ja stabilās monētas radīs ekonomiskus satricinājumus, ECB varētu būt spiesta pielāgot savu monetāro politiku. Citi norāda, ka drošākais veids, kā pasargāt Eiropas monetāro kontroli, ir ieviest digitālo eiro, kas palīdzētu novērst ārvalstu stabilo monētu izplatību kā maksāšanas līdzekli reģionā. Lai gan stabilās monētas varētu piedāvāt jaunas un efektīvas maksājumu iespējas, to attīstība prasa rūpīgu izvērtējumu un stingru regulējumu, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un eiro pozīciju pasaules finanšu tirgū.