Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta Darba likuma grozījumus
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī ir devusi zaļo gaismu pirmajam lasījumam parlamentā par Labklājības ministrijas (LM) rosinātajiem grozījumiem Darba likumā. Šie grozījumi, kas iepriekš izraisījuši diskusijas un vērtēti kā pretrunīgi, cita starpā skar darba laika organizēšanu, virsstundu apmaksu un darba koplīgumu izbeigšanas nosacījumus. Lai gan komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu, atzīts, ka viedokļu atšķirības starp sociālajiem partneriem – darba devējiem un arodbiedrībām – joprojām pastāv. Cerība uz kompromisu otrajā lasījumā tiek likta uz turpmākajām diskusijām.
Elastīgāks darba laiks un četru dienu darba nedēļa
Viena no būtiskākajām izmaiņām paredz iespēju vienoties par elastīgāku darba laika organizēšanu. Darba devēji un darbinieki varēs vienoties par darba dienas ilguma pagarināšanu līdz divām stundām, tādējādi radot iespēju 40 stundu darba nedēļu nostrādāt četrās dienās, saglabājot esošo darba samaksu. Agrāk darba dienas pagarinājums bija atļauts tikai par vienu stundu. Šī iniciatīva nākusi no sabiedrības priekšlikumiem un paredz nevis obligātu četru dienu darba nedēļu, bet gan brīvprātīgu vienošanos starp pusēm, kas var būt gan uz noteiktu laiku, gan pastāvīgi. Svarīgi, ka saglabāta iespēja atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas, iepriekš brīdinot ne mazāk kā divas nedēļas pirms tam.
Virstundas apmaksa un darba devēju bažas
Lielākās diskusijas raisījis priekšlikums par piemaksas samazināšanu par virsstundu darbu. Lai gan pašlaik Darba likums nosaka piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, jaunie grozījumi paredz, ka ar koplīgumu var vienoties par zemāku piemaksu, taču ne mazāk kā 50% apmērā. Šāds risinājums paredzēts tikai tad, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē tiek būtiski paaugstināta minimālā darba alga vai stundas likme – vismaz par 50% virs valsts noteiktās minimālās algas. Darba devēju pārstāvji, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), uzskata, ka 100% piemaksa ir nesamērīga un ka zemāka likme veicinātu precīzāku virsstundu uzskaiti. Viņi norāda, ka augstais piemaksas apmērs ir neadekvāts salīdzinājumā ar citām valstīm, kur tas bieži vien ir zemāks. Savukārt arodbiedrības, tostarp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), pauž bažas, ka šī izmaiņa negatīvi ietekmēs visus sabiedrības locekļus, nevis tikai uzņēmējus, un ka tā varētu veicināt darbinieku ekspluatāciju. Tiek uzsvērts, ka augstāka piemaksa ir svarīgs elements, lai atturētu darba devējus no darbinieku ekspluatācijas uz viņu atpūtas rēķina.
Koplīgumu izbeigšana un dīkstāves regulējums
Grozījumi paredz risinājumu arī situācijām, kad pēc darba koplīguma termiņa beigām sarunas par jaunu līgumu nonāk strupceļā. Ja divu gadu laikā pēc koplīguma izbeigšanās netiek noslēgts jauns koplīgums, jebkurai no pusēm būs tiesības vienpusēji atteikties no tā piemērošanas, iepriekš rakstveidā brīdinot otru pusi sešus mēnešus iepriekš. Tiek risināts arī dīkstāves jautājums. Darba devējam plānots noteikt tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70%, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas. Ja dīkstāve turpināsies ilgāk par četrām nedēļām pēc kārtas, darbiniekam būs tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un saņemt atlaišanas pabalstu. Papildus tam, darbiniekiem tiks nodrošināta tiesība nekavējoties uzteikt darba līgumu, ja darba algas izmaksas kavējums pārsniedz divas nedēļas pēc noteiktā izmaksas datuma. Tāpat tiek stiprināta darbinieku aizsardzība gadījumos, kad darbnespēja saistīta ar smagi slima bērna kopšanu – darba devējs nevarēs uzteikt darba līgumu šādos gadījumos, ja ārstu konsīlijs būs noteicis vecāka nepārtrauktu klātbūtni.
Nākamie soļi
Lai iecerētie grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir noteikts uz 2026. gada 30. janvāri, kas dos iespēju turpināt meklēt kompromisu un pilnveidot likumprojektu.