“Sašķeltajā pasaulē, kurā mēs šodien dzīvojam, olimpiskajām spēlēm ir patiesi simboliska vieta,” svinīgajā lāpas iedegšanas ceremonijā Olimpijas Arheoloģijas muzejā teica Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidente Kirstija Koventrija.
“Mūsu pienākums, mūsu atbildība ir nodrošināt, lai sportisti no visas pasaules varētu mierīgi sanākt kopā,” viņa teica.
Pēc 4. decembra olimpiskā uguns pēc ceremonijas Atēnu Panatēniskajā stadionā, kur 1896. gadā tika atdzīvinātas pirmās mūsdienu olimpiskās spēles, sāks ceļu uz Romu 63 dienu ilgā un 12 000 kilometrus garā maršrutā, kas vedīs pa Itālijas lielākajām pilsētām un Pompeju arheoloģisko izrakumu vietu.
Olimpisko spēļu sacensības norisināsies sešās vietās – Milānā, Antholcā-Anterselvā, Kortīnā, Bormio, Livinjo un Predaco-Tesero.
Lai gan sporta pasākumi brīvā dabā notiks pietiekami lielā augstumā, Milānas-Kortīnas spēļu organizatori katram gadījumam uzkrāj mākslīgo sniegu.
Milānas-Kortīnas spēlēs tiks pārstāvēti 16 sporta veidi – ātrslidošana, biatlons, bobslejs, daiļslidošana, distanču slēpošana, frīstaila slēpošana, hokejs, kalnu slēpošana, kamaniņu sports, kērlings, skeletons, slēpošanas alpīnisms, kas pirmo reizi iekļauts olimpisko spēļu programmā, snovbords, šorttreks, tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa.
Spēles tiks atklātas 6. februārī Milānā un noslēgsies 22. februārī Venēcijā.
Ziemas paralimpiskās spēles notiks no 6. līdz 15. martam.