Kuras zemes atsavinās Austrumu pierobežas stiprināšanai? Cik
liela būs atlīdzība? Kad notiks zemju atsevināšana? Šie ir tikai daži
jautājumi, kas radījuši neskaidrību un arī veicinājuši dezinformācijas
izplatīšanos pierobežas iedzīvotāju vidū. Lai kliedētu mītus un skaidrotu
Pretmobilitātes likuma mērķi un norisi, Aizsardzības ministrija ir uzsākusi
tikšanās ar visu sešu skarto novadu iedzīvotājiem – Smiltenes, Ludzas,
Krāslavas, Augšdaugavas, Balvu un Alūksnes.
360 Ziņas bija klāt Balvos, kur aizsardzības ministrs Andris
Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns un pulkvedis, Valsts
aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītājs Kaspars Miezītis atbildēja
uz iedzīvotāju jautājumiem un skaidroja, ko patiesībā nozīmēs robežas stiprināšana.
Sprūds pievērsās vienam no izplatītākajiem mītiem, proti,
tam, ka jau šobrīd pierobežā ir izvietotas kājinieku mīnas un iedzīvotāji apdraud
savu dzīvību dodoties mežā.
Viņš skaidro: “Nekādas mīnas formālajā miera laikā netiek
izvietotas. Mīnu lauki nebūs. Tas ir tikai tad, ja mēs redzam, ka apdraudējums
ir tiešs, kad principā karadarbība šeit jau ir nenovēršama. Tad šīs mīnas tiek
izvietotas. [..] Pat šajos hibrīdkara apstākļos mīnas izvietos glabātuvēs un
vajadzības gadījumā tiktu jau stiprināta robeža. Tā kā lai nebūtu šeit pārpratumi
par to, ka mīnas jau ir izvietotas un iedzīvotāji nevarēs iet uz mežu. Tas ir
viens no mītiem, kas parādās publiskajā telpā.”
Vairāk skaties video.
Andris Sprūds. Foto: Ekrānuzņēmums no sižeta