Pāvesta aicinājums uz mieru Ankarā
Savā pirmajā ārvalstu vizītē pāvests Leo XIV uzsvēra dialoga nepieciešamību, saskaroties ar globāliem konfliktiem, īpaši Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Viņš aicināja Turciju kļūt par stabilitātes un dialoga avotu pasaulē, kas plosīta nesaskaņās.
Atklājot savu pirmo pāvesta ārvalstu ceļojumu Ankarā, pāvests Leo XIV pauda cerību, ka Turcija varētu ieņemt nozīmīgu lomu stabilitātes un attiecību uzlabošanā starp tautām, veicinot taisnīgu un ilgstošu mieru. Ārkārtīgi svarīgi ir cilvēki, kas ar nelokāmu apņēmību un pacietīgu izturību veicina un īsteno dialogu. Cilvēces nākotne ir likta uz spēles.
Ankara ir bijusi nesekmīgu sarunu starp Krieviju un Ukrainu norises vieta, kā arī ir piedāvājusi piedalīties stabilizācijas spēkos Gazas joslā, lai palīdzētu pārraudzīt trauslu pamieru. Pāvests nepieminēja konkrētus konfliktus, taču citēja savu priekšgājēju, pāvestu Francisku, paužot skumjas par to, ka mūsdienu kari ir kā “trešais pasaules karš, kas notiek gabaliem”, kurā resursi tiek tērēti ieročiem, nevis cīņai pret badu un nabadzību vai dabas aizsardzībai. Pēc diviem pasaules kariem “mēs tagad piedzīvojam fāzi, ko raksturo paaugstināts konfliktu līmenis globālā mērogā,” viņš sacīja. “Mums nevajadzētu tam padoties. Cilvēces nākotne ir likta uz spēles.”
Turcijas loma un vēsturiskais mantojums
Leo ir piektais pāvests, kas apmeklējis Turciju, sekojot Polam VI, Jānim Pāvilam II, Benediktam XIV un pāvestam Francisam. Viņa vizīte notiek īpaši saspringtā Tuvajiem Austrumiem raksturīgā laikā, ņemot vērā trauslo pamieru Gazā un nesenos Izraēlas triecienus gan Beirutā, gan dienvidu Libānā. Tomēr viņa galvenais iemesls ceļojumam uz Turciju ir svarīga datuma pieminēšana pareizticīgo un katoļu attiecībās: Nīkajas koncila 1700. gadadienu, kas bija pirmais kristietības ekumēniskais koncils. Jau 325. gadā šajā koncila tika izstrādāta pirmā Nicenas ticības apliecības versija, ko miljoniem kristiešu joprojām skaita katras svētdienas dievkalpojumā.
Pāvesta Franciska iecerētā vizīte, lai pieminētu šo gadadienu, pāvestam neizdevās īstenot pirms savas nāves. Šodien, piektdien, pāvests kopā ar Stambulā rezidējošo Grieķu pareizticīgo patriarhu Bartolomeju pieminēs gadadienu, kas norisinājās Nikajā (mūsdienu Iznik), aptuveni 90 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Stambulas.
Pāvests Leo XIV ieradās Ankarā, kur viņu uzņemšanas laukumā sagaidīja militāra goda sardze, bet prezidenta pilī – prezidents Recep Tayyip Erdogan. Uzrunājot prezidentu Erdoganu un valsts diplomātisko korpusu prezidenta pils bibliotēkā, Leo uzslavēja Turcijas vēsturisko lomu kā tiltam starp Austrumiem un Rietumiem, reliģijām un kultūrām. Viņš uzsvēra, ka šodien vairāk nekā jebkad ir nepieciešami cilvēki, kas spēj veicināt un uzturēt dialogu ar stingru gribu un pacietīgu apņēmību. “Cilvēces nākotne ir likta uz spēles,” viņš piebilda, runājot pirms milzīga globusa.