Žana Kristofa Spinozi un LNSO divkārtējais muzikālais sarīkojums
Franču diriģents Žans Kristofs Spinozi, kurš ir starptautiski atzīts par savu meistarīgo baroka un klasicisma laikmetu mūzikas interpretāciju, debitēja Latvijā, diriģējot Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) divos grandiozos koncertos. Šie notikumi, kas norisinājās 2025. gada 26. septembrī Rīgas Kongresu namā un 27. septembrī Ventspils koncertzālē “Latvija”, iezīmēja nozīmīgu brīdi Latvijas kultūras dzīvē, sniedzot klausītājiem aizraujošu muzikālu ceļojumu cauri gadsimtiem. Spinozi, kurš ir arī prestižā franču baroka orķestra Ensemble Matheus dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs, savu karjeru veidojis kopš 1991. gada, iekarojot atzinību pasaules prestižākajās koncertzālēs, tostarp Parīzes Šatlē teātrī un Vīnes Konzerthaus. Viņa enerģiskais un aizraujošais diriģēšanas stils tiek raksturots kā spējīgs modināt mūziķos jaunas idejas un panākt dziļu, emocionālu izpildījumu. Maestro uzskata, ka mūsdienu pasaulē mūzika ir kā dievišķā gaisma, kas spēj sniegt mieru un iedvesmu.
Muzikāla mozaīka cauri gadsimtiem
Koncertprogramma ar nosaukumu “LNSO, Vasks, zelta baroks un Forē Rekviēms” piedāvāja klausītājiem rūpīgi veidotu mozaīku, kas aptvēra dažādus laikmetus un muzikālos stilus. Tā atklājās ar LNSO 100. sezonas rezidējošā komponista Pētera Vaska darbu “Cantabile” stīginstrumentiem (1979). Šis skaņdarbs, kas ir kļuvis par vienu no latviešu mūzikas simboliem, pauž dziļas filozofiskas pārdomas un meklē pasaules harmoniju, radot mierpilnu un gaismas piepildītu skanējumu. Pēc Vaska kompozīcijas klausītāji tika aicināti uz baroka laikmeta spožumu ar fragmentu “Sit nomen Domini” no Antonio Vivaldi cikla “Laudate pueri”. Šajā skaņdarbā īpaši izcili skanēja jaunās franču soprāna Ninas Spinozi balss, radot elegantu un dvēselisku dialogu ar LNSO stīgu grupu. Nina Spinozi, dzimusi muzikālā ģimenē, ir iekarojusi plašu atzinību gan operā, gan koncertos, demonstrējot savu talantu plašā žanru spektrā. Tālāk sekoja Johana Sebastiāna Baha Koncerts klavesīnam un orķestrim re minorā BWV 1052. Šis baroka laikmeta paraugs demonstrē mūzikai raksturīgo dramatisko spriegumu un melodisko izsmalcinātību. Klavesīna solo partiju atskaņoja spožā latviešu klavesīniste Ieva Saliete, kura ir ieguvusi Lielo mūzikas balvu un sadarbojas ar Eiropas senās mūzikas orķestriem. Spinozi pats raksturojis Baha koncertu kā “augstākā mērā garīgu mūziku”, kas spēj satricināt līdz sirds dziļumiem un liek aizdomāties par mūžības un cilvēka eksistences jautājumiem, radot “šokējošu” un “emocionāli vētrainu” pieredzi.
Koncerta kulminācija un īpašie viesi
Koncerta kulmināciju nodrošināja Gabriela Forē Rekviēms. Atšķirībā no daudziem citiem šī žanra darbiem, Forē “Rekviēms” nāves tēmu nevis pauž kā sēras, bet gan kā pāreju uz cerību, gaismu un dvēseles mieru, radot pacilājošu un mierpilnu atmosfēru. Šo izcilo skaņdarbu atskaņoja Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopā ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”, kā arī solisti – soprāns Nina Spinozi un norvēģu baritons Halvors Meliens. Gabriels Forē pats raksturojis savu darbu kā “miera rekviēmu”, uzsverot tā emocionālo dziļumu un gaišumu. Šī mūzika, ko komponists radījis personisku pārdzīvojumu ietekmē, piedāvā pārsteidzoši mierpilnu skatījumu uz nāvi, interpretējot to kā “priecīgu atbrīvošanos, kas ved uz augstāku svētlaimi, nevis kā sāpīgu beigu brīdi”. Kopā ar LNSO un kori “Latvija” uzstājās arī franču soprāns Nina Spinozi un norvēģu baritons Halvors Meliens, kuru sadarbība piešķīra koncertam īpašu vērtību.