Štelmahers šajā vasarā pēc četru gadu prombūtnes atgriezās Latvijas izlasē, ko iepriekš vadīja kā galvenais treneris. Tagad viņš darbosies spāņu speciālista Sito Alonso asistenta lomā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 77 “Par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” paredz, ka pieredzējušajam speciālistam nepieciešams sertifikāts, tomēr viņa vārds LSFP sertificēto treneru datubāzē nav atrodams.
Lai gan Štelmaheram azotē ir visai plaša pieredze ārpus Latvijas robežām, LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs atgādināja, ka trenera sertifikāts tik un tā būtu nepieciešams. Tiesa, viņš ieskicēja arī gana absurdu situāciju.
“Tā nav tikai formalitāte, tā ir prasība, kas jāievēro. Ir noteikts, ka trenerim ir jābūt sertifikātam, taču nav noteiktas sankcijas gadījumam, ja kāds to nepilda. Tas nozīmē – ir pienākums, bet nav atbildības par tā neizpildi,” “Delfi” citē Šteinbergu.
Uzrunāts tika arī LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss, kurš Latvijas izlases treneri aizstāvēja
“Ja godīgi, nemaz neesmu skatījies, vai viņam ir sertifikāts, bet viņš jau ar bērniem nestrādā, tāpēc es tajā neredzu nekādu problēmu. Lai iegūtu sertifikātu, vajadzīgas vairāku gadu mācības, bet viņš līdz šim pārsvarā strādājis ārzemēs. Domāju, ka tas arī ir iemesls. Bet, protams, sertifikātam būtu jābūt,” sacījis Cipruss.
Štelmahers, kurš kopš atkāpšanās no valstsvienības trenera amata 2021. gadā Latvijā nav strādājis, šobrīd ir vienīgais izlases treneru korpusa pārstāvis, kuram trenera sertifikāta nav. Dāvis Čoders nokārtojis A kategorijas sertifikātu, Artūram Visockim-Rubenim ir B kategorijas sertifikāts, bet Sito Alonso – C.
Izmantotie resursi:
https://www.delfi.lv/mvp/51891089/p…