ES uzsver savu centrālo lomu Ukrainas miera plānā
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ir stingri norādījusi, ka Eiropas Savienības (ES) centrālajai lomai ir jābūt “pilnībā atspoguļotai” jebkurā Ukrainas miera plānā, kas tiecas uz taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Viņa uzsvēra, ka jebkuram uzticamam miera risinājumam vispirms ir jāizbeidz karadarbība un slepkavības, nevis jāsēj nākamie konflikti. Šis paziņojums izskanēja laikā, kad notiek intensīvas diskusijas par dažādiem miera iniciatīvām, tostarp ASV prezidenta Donalda Trampa priekšlikumu.
Fon der Leiena uzsvēra, ka Ukraina ir pelnījusi brīvību un suverēnas tiesības pašai noteikt savu likteni, un ka valsts ir izvēlējusies eiropeisku ceļu. Tāpēc jebkuram miera plānam ir jāparedz ne tikai karadarbības izbeigšana, bet arī Ukrainas atjaunošana, tās integrācija ES kopējā tirgū un, galu galā, pilnvērtīga dalība Eiropas Savienībā. Šis princips – “nekas par Ukrainu bez Ukrainas, nekas par Eiropu bez Eiropas” – ir kļuvis par ES nostājas stūrakmeni.
ES nostājas un prioritātes miera procesā
Eiropas Savienība cenšas aktīvi piedalīties sarunās par Ukrainas miera jautājumu, lai nenonāktu perifērijā. Lai gan ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvātais plāns ir sācis diskusijas, ES ir izvirzījusi savas, stingrākas vadlīnijas. Kā norādījis EK prezidentes kancelejas vadītājs Bjerns Zeiberts, Eiropa piedalās sarunās Ženēvā ar ASV un Ukrainas pārstāvjiem. Viens no galvenajiem ES mērķiem ir nodrošināt, lai Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte tiktu pilnībā respektētas. Tas ietver arī Ukrainas tiesības brīvi izvēlēties savu ārpolitikas virzienu un attīstības ceļu, tostarp integrāciju Eiropas struktūrās.
Fon der Leiena ir nosaukusi piecas galvenās prioritātes, kas veido ES nostāju miera procesā: 1) taisnīgs un ilgtspējīgs miers ar reālu drošību gan Ukrainai, gan Eiropai; 2) Ukrainas suverenitāte, nepieļaujot ierobežojumus tās bruņotajiem spēkiem, kas varētu padarīt valsti neaizsargātu; 3) ES centrālās lomas nodrošināšana miera procesā; 4) Ukrainas atjaunošana un integrācija ES; un 5) visu Krievijas nolaupīto bērnu atgriešana Ukrainā. Šī pēdējā prioritāte, bērnu atgriešana, ir īpaši emocionāli uzsvērta kā viena no kara visatklātākajām zvērībām.
Drošība, atjaunošana un starptautiskā sadarbība
Eiropa apzinās, ka miers Ukrainā nav iespējams bez stabilām drošības garantijām. Tāpēc viena no galvenajām prasībām ir, ka jebkurš miera līgums nedrīkst ierobežot Ukrainas bruņoto spēku spējas, kas ir būtiska valsts aizsardzībai un Eiropas drošībai kopumā. Ukraina, būdama suverēna valsts, ir tiesīga pati noteikt savas drošības politikas virzienus. Eiropas Komisija plāno arī juridiski noformēt priekšlikumu par iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanu Ukrainas atbalstam, lai gan šis jautājums ir pretrunīgs, jo daži politiķi pauž neapmierinātību par ASV priekšlikumu līdzekļu sadalē.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže, piedaloties ES Ārlietu padomes sanāksmē Kijivā, uzsvēra, ka galvenā prioritāte ir nodrošināt Ukrainas spējas pašaizsardzībai. Šis skatījums sakrīt ar EK nostāju, ka Ukrainai ir jābūt klātesošai visās sarunās un lēmumos, kas attiecas uz tās nākotni. Tikmēr Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs norādījis, ka ilgstošs miers nav iespējams bez Ukrainas un Eiropas piekrišanas, un ka ASV ir svarīga loma pamieru un miera līgumu garantēšanā. Situācija Ukrainā tiek rakteterizēta kā “nestabila” un “bīstama”, taču Eiropas līderi pauž ticību, ka ir iespējams panākt reālu progresu.