Baltijas valstu atvienošanās no BRELL tīkla: Rolands Irklis skaidro izmaiņas energodienestā
Šī gada sākumā Baltijas valstu elektrības sistēmas veiksmīgi atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas kopējā energotīkla BRELL, tādējādi stiprinot valstu neatkarību un enerģētisko drošību. Šis vēsturiskais solis ir mainījis elektroenerģijas tirgus dinamiku, radot jaunas iespējas un izaicinājumus. Rolands Irklis, AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājs, intervijā skaidro būtiskākās izmaiņas, kas notikušas pēc atslēgšanās, īpaši uzsverot nepieciešamību pēc jaudu balansēšanas.
Jaunu tirgus dalībnieku un iespēju parādīšanās
Pēc atslēgšanās no BRELL tīkla, kas savienoja Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir radusies daudz lielāka nepieciešamība pēc jaudu balansēšanas – līdzsvara nodrošināšanas starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu. Irklis norāda, ka šobrīd Baltijas valstu kopējā balansēšanas jaudu tirgū piedalās 29 uzņēmumi, taču Latvijā pagaidām aktīvi darbojas vien seši. Tas liecina par ievērojamu potenciālu jaunu dalībnieku piesaistei. Šis jaunais tirgus sniedz elektrostacijām iespēju gūt papildu ienākumus, ne tikai pārdodot saražoto elektroenerģiju, bet arī piedāvājot sistēmas palīgpakalpojumus. Jo īpaši vēja un saules parku operatori, kā arī elektroenerģijas bateriju operatori, var gūt būtisku labumu no dalības balansēšanas tirgū, jo viņu ražošanas vienības ir elastīgi regulējamas. Nesens piemērs ir SIA “TCK”, kas ir pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kas veiksmīgi integrējusies šajā tirgū, nodrošinot līdz pat 50 MW jaudu manuālās frekvences atjaunošanas rezervēm. Tas ir iedrošinošs signāls citiem tirgus dalībniekiem izmantot šīs jaunās iespējas.
Stabilitāte un drošība jaunajā energosistēmā
Atslēgšanās no BRELL tīkla un pievienošanās Eiropas vienotajam energotīklam ir nozīmīgs solis Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanā. Šis process, kas ilga vairākus gadus un tika veikts ar Eiropas Savienības atbalstu, nodrošina pilnīgu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu integrāciju Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū. Rolands Irklis uzsver, ka, neskatoties uz dažiem neparedzētiem incidentiem testa laikā, piemēram, Lietuvā atslēdzies viens no ģeneratoriem, kopumā atslēgšanās process gandrīz pilnībā atbilda plānotajam. Baltijas valstu energosistēma veiksmīgi strādāja izolētā režīmā pirms pieslēgšanās Eiropas tīkliem, apliecinot savu gatavību arī negaidītiem incidentiem un spēju nodrošināt nepārtrauktu pakalpojumu. Lai gan atslēgšanās no BRELL tīkla prasīja zināmu sadarbību ar Krieviju, netika novēroti nekādi šķēršļi no tās puses. Lietuva gan paziņojusi, ka pārtrauks elektroenerģijas tranzītu no Baltkrievijas uz Kaļiņingradu, kas ir vēl viens solis enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.
Finansiālais aspekts un nākotnes perspektīvas
Lai gan patērētāji sinhronizācijas procesu nepamanīja un elektroenerģijas tarifi 2025. gadā nepalika nemainīgi, ir sagaidāms neliels cenu pieaugums pārvades pakalpojumu tarifā no 2026. gada. Tas saistīts ar investīcijām, kas nepieciešamas jaunās sistēmas uzturēšanai un attīstībai. Sākotnēji prognozētās kopējās balansēšanas jaudas izmaksas Latvijā 2025. gadā bija ap 40,74 miljoniem eiro, taču tās tiks segtas no pārvades sistēmas operatora līdzekļiem līdz pat jūlija beigām. No 1. jūlija balansēšanas jaudas uzturēšanas izmaksu segšana kļūs par balansēšanas pakalpojuma saņēmēju pienākumu. Ir svarīgi atzīmēt, ka šīs izmaksas galvenokārt segs elektroenerģijas lietotāji un ražotāji. Tiek prognozēts, ka tuvāko sešu gadu laikā Baltijas reģionā nepieciešamo jaudas rezervju apjoms pieaugs par aptuveni 50%. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem būs arvien vairāk iespēju un pienākumu piedalīties sistēmas stabilizēšanā, gan izmantojot ražošanas iekārtas, gan patēriņa ierīces, kuras iespējams elastīgi pielāgot. AST plāno, ka nākamā gada oktobrī pilnībā tiks iedarbināta elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēma, kas vēl vairāk stiprinās energosistēmas noturību.