Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi 2025. gada trešajā ceturksnī

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 2025. gada trešajā ceturksnī turpinājusi demonstrēt cerīgu un stabilu izaugsmi. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā. Šis rādītājs, lai arī nav revolucionārs, tomēr ir kā gaidīts apliecinājums tautsaimniecības spējai atgūties un attīstīties pēc iepriekšējo gadu izaicinājumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,5%, kas norāda uz nepārtrauktu un pakāpenisku pozitīvu dinamiku. CSP apkopotie dati atklāj, ka galvenais dzinējspēks šai izaugsmei ir bijusi apstrādes rūpniecība, apliecinot tās stratēģisko nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.

Apstrādes rūpniecība kā IKP izaugsmes stūrakmens

Apstrādes rūpniecības devums Latvijas IKP izaugsmē ir bijis ievērojams. Nozaru dati atklāj, ka pievienotā vērtība šajā sektorā ir palielinājusies par 7,3%. Šis kāpums ir visaptverošs, jo tiek novērots pieaugums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Īpaši izceļas kokapstrāde, kas demonstrē 9,2% pieaugumu, un pārtikas produktu ražošana ar 10,7% kāpumu. Tāpat pozitīvas tendences vērojamas arī citās nozarēs, piemēram, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+10,5%) un automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (+31,4%). Finanšu ministrija norāda, ka šādu rezultātu veicina pieprasījuma uzlabošanās ārējos tirgos un militārās ražošanas aktivizēšanās, ko veicina 2025. gada militārie izdevumi. Apstrādes rūpniecība ir kā spēcīgs drošības spilvens, kas amortizē citu nozaru iespējamos kritumus un nodrošina stabilu tautsaimniecības pamatu.

Citi sektori veicina ekonomikas attīstību

Lai gan apstrādes rūpniecība ir galvenais izaugsmes virzītājs, arī citas nozares sniedz nozīmīgu ieguldījumu. Būvniecības sektors ir piedzīvojis iespaidīgu 9% pieaugumu, ko galvenokārt veicina Eiropas Savienības fondu projektu straujāka realizācija inženierbūvniecībā, kā arī kāpums ēku būvniecībā. Tirdzniecības nozarē, pateicoties iedzīvotāju ienākumu kāpumam un pirktspējas palielināšanās, straujāk sākuši augt mazumtirdzniecības apjomi, kopumā tirdzniecības nozarē pievienotā vērtība palielinājusies par 3,1%, ieskaitot auto tirdzniecību un remontu (+9,8%). Patērētāju noskaņojums ir virs ilgtermiņa vidējās atzīmes, un oktobra dati liecina par strauju kāpumu mazumtirdzniecībā, kas apliecina – “dusošais patēriņš ir modies”. Arī mājsaimniecību patēriņš pamazām palielinās, liecinot par ekonomikas atveseļošanos.

Nozares, kas saskaras ar izaicinājumiem

Ne visas nozares Latvijas ekonomikā spīd vienlīdz spoži. Tiek novērots kritums elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas sektorā. Ieguvumu rūpniecība ir saskārusies ar ievērojamu kritumu par 24,2%, ko ietekmē nelabvēlīgie laika apstākļi un cenu kritums. Arī mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pievienotā vērtība samazinājusies par 6,4%. Šie kritumi ir kā auksta duša, kas atgādina par ekonomikas trauslumu un nepieciešamību meklēt jaunus attīstības virzienus un diversificēt tautsaimniecību.

Investīcijas un ārējā tirdzniecība

Ekonomikas izaugsmi visbūtiskāk ir veicinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 10,8%. Investīcijas mašīnās un iekārtās pieaugušas par 15,2%, bet ēkās un būvēs – par 9,6%. Lai gan pasaules tirdzniecībā joprojām pastāv neskaidrība, Latvijas eksporta apjomi kopumā ir pieauguši, īpaši straujāk audzis tieši preču eksports. Salīdzinot ar pagājušo gadu, eksports ir pieaudzis par 3%, savukārt imports par 5,8%. Šie rādītāji liecina par spēju pielāgoties globālajām tendencēm un meklēt jaunus noieta tirgus.

Nākotnes perspektīvas un prognozes

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2025. gadā ekonomiskā aktivitāte atkal sāks pieaugt nedaudz straujāk, ko veicinās globālās ekonomiskās vides uzlabošanās. Zemākas procentu likmes eirozonā palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību. Arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) pakāpeniska procentu likmju mazināšana sniedz labvēlīgākus aizdevumu nosacījumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Lai gan pastāv riski, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tirdzniecības politikas izmaiņām, Latvijas ekonomikai ir skaidra vīzija par nākotnes modeli, kas balstās uz produktivitātes celšanu, inovācijām un zaļās ekonomikas attīstību. Kopumā Latvijas ekonomikas perspektīvas ir optimistiskas, un sagaidāms, ka tā turpinās attīstīties, nodrošinot gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu labklājību.