Saeima ir veikusi nozīmīgu lēmumu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām arī 2026. gadā. Šīs izmaiņas, kas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, nozīmē, ka partiju finansējums tiks aprēķināts un piešķirts, balstoties uz 2024. gada minimālās mēnešalgas apmēru, nevis uz prognozēto 2025. gada līmeni. Šāds solis, pēc politiķu paustā, ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, lai valsts budžetā atbrīvotu līdzekļus steidzami nepieciešamiem mērķiem un solidaritāti ar valsts pārvaldes izdevumu samazināšanu. Sagaidāmais ietaupījums no šī lēmuma nākamajā gadā tiek lēsts ap 0,76 miljoniem eiro.
Finansējuma iesaldēšanas būtība un motivācija
Grozījumi paredz, ka turpmāk politiskajām partijām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas vairāk nekā 2% balsu, valsts budžeta finansējums tiks piešķirts, saglabājot to apmēru, kāds tas bija noteikts, balstoties uz 2024. gada minimālo darba algu. Tas nozīmē, ka, pat ja minimālā alga tiktu palielināta 2025. gadā, partiju finansējums paliktu iepriekšējā līmenī. Šāds lēmums tiek skaidrots kā nepieciešamība solidaritātei ar valsts budžeta taupības pasākumiem un iespēja novirzīt papildu līdzekļus prioritāriem projektiem. Kā uzsvēris atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša, tas ir viens no soļiem, lai nodrošinātu finansējumu valsts akūtām vajadzībām.
Pašreizējā kārtība nosaka, ka politiskajām partijām piešķir valsts budžeta finansējumu, kas atkarīgs no balsu skaita pēdējās Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Konkrēti, par katru balsi Saeimas vēlēšanās tiek piešķirts 0,9% no minimālās mēnešalgas, par katru balsi pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās – 0,1%. Papildus tam, partijām, kas pārsniegušas 5% barjeru Saeimas vēlēšanās, piešķir arī fiksētu finansējumu 200 minimālo mēnešalgu apmērā gadā. Kopējais finansējums vienai partijai nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās darba algas apmēru.
Secinājumi un diskusijas par partiju finansēšanas modeli
Šāds lēmums, protams, neizpaliek bez diskusijām un dažādiem viedokļiem. Daži politiķi un politikas analītiķi norāda, ka partiju finansēšanas modelis kopumā ir novecojis un prasa plašāku reformu, kas gan, visticamāk, būtu jāveic jau nākamajam Saeimas sasaukumam. Kā viena no alternatīvām tiek minēta nepieciešamība stiprināt partiju finansiālo neatkarību, vairāk paļaujoties uz biedru maksājumiem un privātiem ziedojumiem, tādējādi stiprinot demokrātiju un partiju atbildību pret vēlētājiem. Tiek uzsvērts, ka partijām vajadzētu vairāk līdzekļu izmantot pētījumiem un analītiskajam darbam, nevis vienīgi reklāmām un biroju uzturēšanai.
Tomēr ir arī balsis, kas pauž bažas, ka pārāk strauja un būtiska finansējuma samazināšana varētu palielināt ārējo, piemēram, ekonomisko grupējumu vai lielu ziedotāju, ietekmi uz partiju darbību. Saeimas frakciju redzējumi par izmaiņām ir atšķīrušies, un atsevišķi priekšlikumi, kas paredzēja mīkstināt sodus par finansējuma izmaksas pārtraukšanu vai palielināt atklātību finanšu izlietojumā, netika atbalstīti.
Kopumā politisko partiju finansējuma iesaldēšana ir kā pagaidu risinājums, lai nodrošinātu budžeta stabilitāti un novirzītu līdzekļus svarīgākajiem valsts uzdevumiem. Tas, kā šīs izmaiņas ietekmēs partiju darbību un politisko procesu kopumā, rādīs nākotne.