Tas būtu aizliegts Ukrainai glabāt smagos ieročus un padarījis to par “pastāvīgu neitrālu valsti, kas nepiedalās militārajos blokos”. Tas būtu ierobežojis Ukrainas bruņoto spēku skaitu līdz 85 000 karavīru, kas ir mazāk nekā 10% no pašreizējā skaita, un noteicis ierobežojumus attiecībā uz tāla darbības rādiusa ieročiem.
ASV atbalstītajā priekšlikumā iekļauti tādi noteikumi kā visa Donbasas reģiona nodošana Ukrainas austrumos un garantijas, ka Ukraina neuzņems savā teritorijā ārvalstu karaspēku, kas varētu padarīt darījumu pieņemamu Putinam.
Putins ir skaidri norādījis, ka, ja Krievijas kaujas laukā turpināsies, viņam nebūs jāatgūst Ukrainas kontrolētās teritorijas diplomātiskā ceļā, jo viņa spēki tās galu galā okupēs.
Analītiķi apgalvo, ka galu galā Putins cer panākt lielu ģeopolitisku vienošanos, kas nodrošinās viņa kontroli pār Ukrainu, sadarbojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm caur Eiropas un Ukrainas amatpersonu vadītājiem.
Saskaņā ar “Financial Times” datiem, Kijiva rīkojas pareizi, noraidot plānu, kas paredz padošanos bez pretestības. Taču, ja Ukraina turpinās pretoties, karadarbības dinamikas pasliktināšanās varētu ļaut Krievijai līdz 2026. gadam okupēt visu Donbasu (vai pat vairāk), novēršot galveno šķērsli pamieram un atstājot Ukrainu ar tādu pašu rezultātu, tikai ar sliktākiem nosacījumiem. Žurnālists Džeimijs Detmers iepriekš rakstīja, ka ASV miera plāns, kas būtībā pieprasa Krievijas piekāpšanos, varētu būt viss, uz ko Ukraina var cerēt.