Gigantiskas investīcijas mākslīgā intelekta nākotnē: NVIDIA un OpenAI veido stratēģisku aliansi
Revolucionāri jaunumi tehnoloģiju pasaulē! NVIDIA, globālais līderis un novators GPU tehnoloģijās, gatavojas ieguldīt iespaidīgu summu līdz pat 100 miljardiem ASV dolāru uzņēmumā OpenAI, kas strauji kļuvis par mākslīgā intelekta (MI) pētījumu un attīstības epicentru. Šī vērienīgā vienošanās nav tikai finansiāls darījums; tā iezīmē jaunas ēras sākumu MI infrastruktūras veidošanā, paredzot jaunu datu centru izveidi, kas būs nepieciešami sarežģītu MI modeļu apmācībai un darbībai.
Pēc noslēgtā nodomu vēstules, ko parakstījušas abas puses, plānots ieviest NVIDIA sistēmas nākamās paaudzes OpenAI infrastruktūrai, kas spēs nodrošināt elektroenerģijas jaudu vismaz 10 gigavatus (GW). Lai labāk izprastu šo apjomu, iedomājieties, ka tik daudz enerģijas spētu nodrošināt elektrību miljoniem mājsaimniecību vienlaikus. Tas ir līdzvērtīgi aptuveni desmit atomreaktoru jaudai – skaitlis, kas patiešām liek aizdomāties par tehnoloģiju progresu.
Stratēģiskā neatkarība un ambiciozi plāni
Šī ciešā sadarbība sniedz OpenAI jaunu neatkarības pakāpi, mazinot tās pilnīgo atkarību no Microsoft, kas joprojām ir tās galvenais investors un galvenais mākoņpakalpojumu sniedzējs. Atcerēsimies, ka jau janvārī Microsoft veica izmaiņas partnerības nosacījumos, atļaujot OpenAI attīstīt papildu infrastruktūru arī ar citu partneru palīdzību. Kopš tā laika OpenAI aktīvi strādā pie vairākiem vērienīgiem datu centru projektiem, viens no tiem ir iespaidīgais “Stargate” projekts, kura budžets tiek lēsts 500 miljardu ASV dolāru apmērā.
NVIDIA savukārt uzsver, ka jaunā vienošanās lieliski papildina OpenAI esošās partnerības ar tādiem gigantiem kā Microsoft, Oracle un SoftBank. Sem Altmans, OpenAI līdzdibinātājs un izpilddirektors, šai sakarā norādīja: «Aprēķinu jauda ir visa pamatā. Infrastruktūra kļūs par nākotnes ekonomikas pamatu, un mēs to izmantosim jauniem pavērsieniem MI jomā un plašai tā iegūšanai.»
Tehnoloģiskā revolūcija un jaunākās NVIDIA inovācijas
Saskaņā ar plānu, pirmā infrastruktūras kārta, kas darbosies uz NVIDIA Vera Rubin platformas (iespējams, arī Rubin Ultra), sāks darboties 2026. gada otrajā pusē. Šī platforma piedāvās jaudīgus paātrinātājus ar 76 terabaitu (TB) HBM4 atmiņu, kas spēs veikt gan loģisko secināšanu (inference) FP4 operācijās ar ātrumu 3,6 ekzaflopus, gan apmācību (training) FP8 operācijās ar ātrumu 1,2 ekzaflopus. Rubin un Vera procesori, kas tika prezentēti augusta beigās un tiek ražoti TSMC rūpnīcās, ir aprīkoti ar vismodernākajām tehnoloģijām.
Taču tas vēl nav viss! Paredzams, ka Rubin Ultra demonstrēs vēl iespaidīgāku veiktspēju: 15 ekzaflopus FP4 operācijās loģiskajai secināšanai un 5 ekzaflopus FP4 operācijās apmācībai. Šie skaitļi tiek panākti, izmantojot 14 GPU GB300 un neticami lielu – 365 TB HBM4e atmiņu.
Milzīgie apjomi un finansiālais spēks
Šī projekta mērogs ir patiešām bezprecedents. Jensen Huangs, NVIDIA vadītājs, atklāja, ka 10 GW jaudas izmantošana nozīmē aptuveni 4-5 miljonu grafisko procesoru darbību – tas ir gandrīz tikpat, cik NVIDIA piegādā gada laikā, un divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lai salīdzinātu, lielākā daļa mūsdienu datu centru patērē vien 50-100 megavatus (MW) enerģijas, reti sasniedzot pat 1 GW. Plānotās OpenAI jaudas ievērojami pārsniegs pat lielākās esošās infrastruktūras, pielīdzinoties enerģijas patēriņam vairākām lielām pilsētām.
Finansiālā puse ir tikpat iespaidīga. Huangs iepriekš bija norādījis, ka 1 GW datu centra izbūve izmaksā 50-60 miljardus ASV dolāru, no kuriem apmēram 35 miljardi tiek atvēlēti NVIDIA čipiem un sistēmām. Līdz ar to 10 GW infrastruktūras radīšana varētu pārsniegt 500 miljardus ASV dolāru kopējo izmaksu. Detalizētāka informācija par to, kādā formā NVIDIA sniegs investīcijas – kā mikroshēmas, mākoņa kredītus vai skaidru naudu – vēl nav atklāta.
Līdzšinējā izaugsme un jauni izaicinājumi
OpenAI straujā izaugsme, kas tagad lepojas ar vairāk nekā 700 miljoniem iknedēļas aktīvo lietotāju, nepārprotami stimulē nepieciešamību pēc šādas mēroga infrastruktūras. Šīs partnerības izziņošana jau izraisīja NVIDIA akciju strauju kāpumu par gandrīz 4% pirmdien, piešķirot uzņēmumam aptuveni 170 miljardus ASV dolāru tirgus kapitalizācijas pieaugumu. Vērts pieminēt, ka NVIDIA nesen investēja 5 miljardus ASV dolāru uzņēmumā Intel, iegūstot 4% tā akciju un plānojot kopīgu serveru un personālo datoru risinājumu izstrādi.
Tomēr šāds vērienīgs projekts neizbēgami aktualizē jautājumus par enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras aplēses liecina, ka datu centri jau patērē aptuveni 1,5% no globālās elektroenerģijas. Ja līdz 2030. gadam pieprasījums sasniegs 945 teravatstundas (TWh), 10 GW infrastruktūra vēl vairāk saasinās šo problēmu. Šajā kontekstā tehnoloģiju giganti arvien biežāk sāk pievērsties atomenerģijai: Microsoft 2024. gadā noslēdza vienošanos par Three Mile Island reaktora (835 MW) darbības atjaunošanu, savukārt Amazon Web Services iegādājās datu centru netālu no Susquehanna atomelektrostacijas, lai nodrošinātu līdz pat 960 MW patēriņu.
Nākotnes perspektīvas un aktuālie jautājumi
Sadarbība starp NVIDIA un OpenAI varētu kļūt par vēsturē lielāko infrastruktūras projektu mākslīgā intelekta jomā. Lietotājiem tas nozīmē vēl straujāku ģeneratīvo modeļu attīstību, jaunu pakalpojumu parādīšanos un lielāku mākslīgā intelekta rīku produktivitāti. Taču vienlaikus šādi mērogi prasa milzīgas investīcijas un rada svarīgus jautājumus par enerģijas stabilitāti un ekoloģisko ilgtspējību, kas tuvākajos gados kļūs par galvenajiem izaicinājumiem visai nozarei.