Kremlis apgalvoja, ka tas palīdzēs pārliecināt Vašingtonu uzskatīt Krieviju nevis par draudu, bet gan par ekonomisku iespēju, – ideju, ko Maskava bija virzījusi jau pirms Trampa inaugurācijas.
Kremlis cenšas izmantot biznesa intereses, lai mainītu ģeopolitiku: vairāku miljardu dolāru vērti darījumi enerģētikas, reto metālu un Arktikas nozarēs varētu pārzīmēt Eiropas karti un vājināt ASV saites ar tās Eiropas sabiedrotajiem.
Putina tuvāko loku pārstāvošo personu — Timčenko, Kovaļčuka un Rotenbergu brāļu — tikšanās ar amerikāņu uzņēmumiem liecināja par viņu nodomu nopietnību. Sarunās pat tika apspriesta iespējamā “Nord Stream” cauruļvada “atdzīvināšana”, neskatoties uz tā sprādzienu un ES sankcijām.
Rietumvalstis ļoti piesardzīgi izturas pret šādām iniciatīvām. Polijas premjerministrs Donalds Tusks procesu rezumēja vienkārši: “Mēs zinām, ka šeit nav runa par mieru. Šeit viss ir par biznesu.”
Kā ziņoja UNIAN, Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas atzīt Krievijas prasības uz Krimu un Donbasu, ko tā ieņēma ar varu. Tomēr pat šāds “dāsns piedāvājums” var nepārliecināt Vladimiru Putinu izbeigt karu, raksta “The Telegraph”.
Vienlaikus žurnālists Džeimijs Detmers sacīja, ka ASV “miera plāns”, kas galvenokārt paredz piekāpšanās Krievijai, varētu būt labākais, uz ko Ukraina šobrīd var cerēt.