Ukrainas cerības uz mieru pret realitāti: solījumu vērtība un cenu jautājums

Krievijas agresija Ukrainā turpinās, un ar to saistītās cerības uz mieru aizvien biežāk saskaras ar skarbo realitāti – Krievija savus solījumus un vienošanās bieži vien neievēro. Šo nostāju televīzijas kanāla TV3 raidījumā uzsvēruši ukraiņu pārstāvji, paužot, ka miers ir vēlams, taču ne par jebkuru cenu.

Šausmas, ko neviens nevar paredzēt

Kijivas iedzīvotājs Olehs raidījumā dalījies savās pārdomās, raksturojot pašreizējo situāciju kā neiedomājamas šausmas. Viņš norādījis, ka neviens nezina, kad karš beigsies, taču ir skaidrs, ka Krievija negrasās to pārtraukt. “Cik daudz sarunu ir bijušas, cik daudz tā sauktās uguns pārtraukšanas, krievi neko neievēro, redzam to, ko redzam,” viņš sacījis, uzsverot agresorvalsts agresīvo rīcību.

Solījumu tukšums: vēstures mācība

Krievijas solījumu neievērošana nav jauna parādība. Vēsturiski ir bijuši vairāki gadījumi, kad Krievija nav turējusi dotos vārdus, tādējādi radot neuzticību un dziļu vilšanos. Piemēram, 2022. gada martā Krievijas izsludinātais “klusuma režīms” Ukrainā izrādījies tukšs solījums, nenovedot pie miera sarunām. Pat piedāvātie miera plāni, piemēram, ASV izstrādātais 28 punktu plāns, sākotnējā versijā tika pielīdzināts Kijivas kapitulācijai, jo tas ietvēra Krievijas maksimālās prasības. Lai gan vēlāk tika panāktas izmaiņas, kas atspoguļoja Ukrainas prioritātes, joprojām pastāv bažas par galīgā dokumenta izstrādi un ievērošanu.

Miers – vēlamais, bet ne par katru cenu

Ukrainas sabiedrība kopumā vēlas mieru, taču ne par jebkuru cenu. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa ukraiņu ir gatavi atbalstīt miera plānus, kas ietver konflikta iesaldēšanu pa pašreizējo frontes līniju, juridiski neatzīstot okupētās teritorijas par Krievijas daļu un nodrošinot drošības garantijas Ukrainai. Tomēr ļoti maz tic, ka Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus. Ukrainas pārstāvji uzsver, ka miers nedrīkstētu nozīmēt atteikšanos no suverenitātes, teritoriālās integritātes vai Eiropas un NATO integrācijas.

Neticība un gatavība cīnīties

Šī piesardzība un skepse pret Krievijas solījumiem ir dziļi sakņota pieredzē. Pat ja ASV pārtrauktu atbalstu, daudzi ukraiņi uzskata, ka ir jāturpina pretoties Krievijas agresijai ar Eiropas palīdzību. Viņi tic, ka ar pietiekamiem ieročiem, finansiālu atbalstu un efektīvu sankciju spiedienu pret Krieviju, Ukraina varētu uzvarēt. Šī apņēmība un gatavība cīnīties par savu zemi un brīvību ir spēcīgs pretarguments jebkādām ilūzijām par vieglu vai kompromisa pilnu mieru ar agresoru.