Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir stingri definējusi Eiropas Savienības pamatprincipus attiecībā uz iespējamo miera līgumu starp Ukrainu un Krieviju. Viņa uzsvēra, ka pašreizējais brīdis ir izšķirošs gan Ukrainai, gan visai Eiropai, un ir nepieciešams turpināt spiedienu uz Krieviju, vienlaikus skaidri definējot, ko ES uzskatīs par pieņemamu mieru. Ārzemju mediji ziņo, ka šie principi ir balstīti uz nepieciešamību nodrošināt taisnīgu un paliekošu mieru, kas neradītu pamatu turpmākiem konfliktiem.
Taisnīga un ilgtspējīga miera nodrošināšana
Pirmais un vissvarīgākais princips, ko uzsvēra fon der Leiena, ir nepieciešamība pēc taisnīga un ilgtspējīga miera, kas garantētu reālu drošību gan Ukrainai, gan visai Eiropai. Viņa norādīja, ka jebkurš miera plāns pirmkārt un galvenokārt ir jāaptur kara darbība un jāizbeidz slepkavošana, nepiesējot nākamā konflikta sēklas. Eiropas Komisijas prezidente uzsvēra, ka suverēnas valsts nedrīkst tikt vienpusēji sadalīta un ka robežas nedrīkst mainīt ar spēku. Ja šodien tiktu legalizēta un formalizēta robežu graušana, tas atvērtu durvis jauniem kariem nākotnē. Šis princips ir tiešs atgādinājums par starptautisko tiesību pamatprincipiem un teritoriālās integritātes svētumu.
Ukrainas suverenitātes un drošības garantēšana
Otrs būtisks princips ir Ukrainas suverenitātes atbalstīšana. Fon der Leiena skaidri norādīja, ka Ukrainai, kā suverēnai valstij, nevar tikt uzlikti ierobežojumi tās bruņotajiem spēkiem, kas padarītu valsti neaizsargātu pret turpmākiem uzbrukumiem un grautu Eiropas drošību. Tas ir līdzīgi kā sabiedrībā, kurā katram ir tiesības uz pašaizsardzību. Ukrainai ir nepieciešamas spēcīgas, ilgtermiņa un ticamas drošības garantijas kā daļa no plašāka pasākumu kopuma, lai atturētu un novērstu jebkādus turpmākus uzbrukumus no Krievijas puses. Viņa uzsvēra, ka Eiropas drošība ir saistīta ar Ukrainas drošību.
Eiropas Savienības centrālā loma miera procesā
Trešais princips paredz Eiropas Savienības centrālās lomas nodrošināšanu miera procesā. Fon der Leiena uzsvēra, ka ES ieguldījumam un atbalstam ir jābūt atzītam un iekļautam miera vienošanās mehānismā. Tas atspoguļo Ukrainas ciešo integrāciju Eiropas kopienā un tās nākotnes virzību. Viņa piebilda, ka Ukraina ir izvēlējusies Eiropas ceļu, kas ietver atjaunošanu, integrāciju ES vienotajā tirgū un aizsardzības rūpniecības bāzē, un galu galā dalību Eiropas Savienībā. ES turpinās cieši sadarboties ar Ukrainu, dalībvalstīm, “gribētāju koalīciju” un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai panāktu progresu miera sarunās.
Ukrainas finansiālās vajadzības un atjaunošana
Ceturtais princips ir vērsts uz Ukrainas finansiālo vajadzību apmierināšanu un valsts atjaunošanu. Eiropas Komisija jau ir piedāvājusi variantus finansējumam, tostarp iesaldēto Krievijas līdzekļu izmantošanu, un tuvākajā laikā tiks iesniegti juridiskie priekšlikumi. Fon der Leiena arī uzsvēra principu “Nekas par Ukrainu bez Ukrainas, nekas par Eiropu bez Eiropas, nekas par NATO bez NATO”, kas nozīmē, ka lēmumiem par Ukrainas nākotni ir jāiesaista pati Ukraina, bet par Eiropu un NATO – attiecīgās institūcijas.
Ukrainas bērnu atgriešana
Piektā un personīgi svarīgākā prioritāte, ko izcēla fon der Leiena, ir visu Krievijas nolaupīto ukraiņu bērnu atgriešana. Viņa šo jautājumu raksturoja kā vienu no kara šausmīgākajām zvērībām, norādot, ka desmitiem tūkstošu bērnu joprojām atrodas Krievijā, bažīgi un ilgojoties pēc savām ģimenēm. Eiropas Savienība neliek mierā, palīdzot nodrošināt visu nolaupīto bērnu atgriešanu pie viņu ģimenēm. Kopā ar Ukrainu un Kanādu ES rīkos Starptautīgās koalīcijas samitu par Ukrainas bērnu atgriešanu, lai šo jautājumu virzītu globālajā darba kārtībā.
Šie pieci principi veido ES nostāju miera procesā, cenšoties nodrošināt ne tikai konflikta izbeigšanu, bet arī ilgtermiņa stabilitāti un taisnīgumu reģionā. Eiropas Komisijas prezidente pauda cerību, ka šie principi palīdzēs virzīt sarunas uz reālu un noturīgu mieru.