Daudzviet Eiropā cilvēki dosies uz Ziemassvētku tirdziņiem ar bažām par savu un savu tuvinieku drošību. Svētdien kristīgajā pasaulē sāksies advente. Ziemassvētku, Kristus piedzimšanas svētku gaidīšanas laiks. 

Eiropā to izsenis simbolizē vainags ar četrām adventes svecēm un krāšņie Ziemassvētku tirdziņi pilsētu centrālajos laukumos. Ar izgreznoto egli, svētku melodijām un elektrisko gaismiņu virtenēm. Ar karstvīna, grauzdēto mandeļu un piparkūku smaržām. Bet šajā 2025. gada adventē cilvēki daudzviet Eiropā dosies uz tirdziņiem ar bažām par savu un savu tuvinieku drošību. Saskaņā ar sabiedriskās domas izpētes centra “YouGov” novembrī veikto aptauju 62% vāciešu šajos Ziemassvētkos baidās no teroristu uzbrukuma. Cilvēkiem vēl prātā masu slepkavība pagājušā gada 20. decembrī, kad Vācijas pilsētas Magdeburgas Ziemassvētku tirdziņā kāds Saūda Arābijas pilsonis iebrauca pūlī, nogalinot 6 un ievainojot 323 cilvēkus. Un, lai arī slepkava nebija islāmists (patiesībā viņš pat simpatizēja labējai partijai “Alternatīva Vācijai”), terorisms un naida noziegumi Rietumeiropā šodien tiek saistīti tieši ar politisko islāmu. Novembra vidū Austrijas galvaspilsētā Vīnē bāzētā organizācija “Pret kristiešiem vērstas neiecietības un diskriminācijas observatorija” (“Observatory on Intolerance and Discrimination against Christians”) nāca klajā ar kārtējo ziņojumu par 2024. gadu. Statistika nav iepriecinoša – pavisam Eiropas kontinentā aizvadītajā gadā konstatēti 2211 pret kristiešiem vērsti naida noziegumi – fiziski uzbrukumi, vandalisms, apgānīšana, baznīcu dedzināšana, diskriminācija par kristīgas pārliecības paušanu. Vislielākais šādu noziegumu skaits konstatēts Francijā, Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Spānijā un Austrijā. Tātad valstīs ar vislielāko musulmaņu imigrantu skaitu. Tikmēr Eiropā turpina ierasties jauni laimes meklētāju pūļi no Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem, to skaitā nelikumīgie migranti. Pagaidām tikai dažas valstis kontinenta austrumos, pirmām kārtām Polija, Lietuva un Latvija, spēj pietiekami izlēmīgi stāties pretī šai globālajai “tautu staigāšanai”.