Latvijas 2026. gada budžeta plāns saņēmis pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu
Eiropas Komisija (EK) ir novērtējusi Latvijas 2026. gada budžeta plānu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumiem, apliecinot valsts spēju īstenot pārdomātu budžeta politiku pat sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos. Šis pozitīvais vērtējums, ko sniedzis EK ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis, ir nozīmīgs signāls investoriem par Latvijas finanšu stabilitāti un prognozējamību.
EK Rudens pakotnē, kas tika publicēta 25. novembrī, tika iekļauti 17 atzinumi par eirozonas dalībvalstu budžeta plāniem 2026. gadam. Latvijas budžeta projekts izcēlās ar savu atbilstību ES noteiktajām fiskālās disciplīnas normām, saņemot EK atzinīgo novērtējumu.
Budžeta stiprās puses un atbilstība ES prasībām
Latvijas 2026. gada budžeta projekta stiprās puses ietver paredzēto aizsardzības finansējumu 5% apmērā no IKP jau nākamajā gadā, ievērojamu finansējuma palielinājumu demogrāfijas un izglītības jomās, kā arī pamatnodokļu nemainīšanu. Šie pasākumi, iekļaujoties ES fiskālās disciplīnas nosacījumos, veicina valsts finansiālo stabilitāti.
EK analīzē īpaši uzsvērts neto izdevumu pieauguma rādītājs, kas ir būtiskākais elements reformētās ekonomikas pārvaldības ietvarā. Latvijai saistošā maksimāli pieļaujamā izdevumu pieauguma līmenis ir noteikts Fiskāli strukturālajā plānā 2025.–2028. gadam, ko apstiprinājusi ES Padome.
Šis novērtējums ir īpaši vērtīgs, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību strauji palielināt aizsardzības izdevumus. Tas apliecina, ka Latvija spēj īstenot pārdomātu budžeta politiku, vienlaikus nodrošinot valsts drošību un attīstību.
ES fiskālās disciplīnas noteikumi un Latvijas konteksts
Saskaņā ar ES noteikumiem, eirozonas valstīm budžeta plāna projekti jāiesniedz EK līdz 15. oktobrim izvērtēšanai atbilstības ziņā. EK sniegtais novērtējums ir obligāti jāņem vērā nacionālajiem parlamentiem, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.
Kopš 2024. gada, jaunie ES fiskālie noteikumi paredz informācijas sniegšanu par neto nacionāli finansēto izdevumu pieaugumu, lai izvērtētu atbilstību maksimāli pieļaujamajam izdevumu pieaugumam. Latvija, tāpat kā citas dalībvalstis, ir saņēmusi papildu elastību ES fiskālajos noteikumos, lai palielinātu ieguldījumus aizsardzībā, kas paredzēta līdz 2028. gadam.
Vairākas citas eirozonas valstis, tostarp Igaunija, Somija un Francija, arī ir saņēmušas atzinumus par ES fiskālo prasību ievērošanu. Latvijas budžeta projekts tika novērtēts kā viens no 12 atbilstošajiem plāniem starp 17 izskatītajiem gadījumiem.
Nākotnes perspektīvas un ekonomikas izaugsmes veicināšana
Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis uzsvēris, ka Latvijai turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš reformām, kas veicina ekonomikas izaugsmi un inovācijas. Tas ir nepieciešams, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un nodrošinātu finansējumu investīcijām drošības un citās prioritārajās jomās.
Pozitīvais EK novērtējums ir stimuls Latvijai turpināt darbu pie struktūrreformām, kas atbalsta ekonomisko izaugsmi un inovāciju iespējas. Vienlaikus ir svarīgi pastāvīgi uzraudzīt budžeta izpildi un veikt nepieciešamās korekcijas, lai nodrošinātu stabilu finanšu nākotni.
Finanšu ministrija paudusi gandarījumu par šo atzinīgo novērtējumu, uzsverot, ka tas ir rezultāts ilgstošam un pārdomātam darbam pie valsts finanšu vadības. Tas sniedz papildu pārliecību par valsts spēju veiksmīgi virzīties uz priekšu un īstenot savus attīstības mērķus.