Maskavai piebalsojis arī prokrieviski noskaņotais bijušais Moldovas prezidents, sociālistu līderis Igors Dodons, apgalvojot, ka Sandu un viņas atbalstītāju mērķis esot ieraut valsti karā ar Krieviju.
“Tas liecina, ka Krievija atklāti gatavo plānu “B”,” norāda Panainte. “Ja PAS iegūs vairākumu, tas nozīmē, ka viņi (krievi) ķersies pie vardarbības un inscenētiem uzbrukumiem. Tā ir iespēja, kam tie gatavojas.”
Piedņestras faktors
Lai gan Kišiņevas centrālās varasiestādes faktiski nekontrolē Piedņestras reģionu, kur joprojām atrodas pusotru tūkstoti vīru liels Krievijas armijas kontingents, tur mītošajiem Moldovas pilsoņiem ir balsstiesības. Taču prokrievisko separātistu kontrolētajā teritorijā nav iespējams ierīkot vēlēšanu iecirkņus, tāpēc iecirkņi, kur var nobalsot Piedņestras iedzīvotāji, tiek iekārtoti Dņestras labajā krastā.
Tomēr Moldovas vēlēšanu komisija noraidījusi Piedņestras pašpasludināto iestāžu prasību atvērt 41 šādu iecirkni un piekritusi tikai 10 iecirkņu iekārtošanai.
Piedņestras vēlētāji tradicionāli balsojuši par prokrieviskajiem kandidātiem. Turklāt Separātistu kontrolētajā reģionā vēlētāji ir vēl mazāk pasargāti no balsu pirkšanas, ko Moldovas varasiestādes nekādā veidā nespēj nedz kontrolēt, nedz sodīt.
Iespējamā nestabilitāte
Eksperti norāda, ka vēlēšanās izšķiroša nozīme būs vēlētāju aktivitātei, īpaši rietumvalstīs, kur mīt liela moldāvu diaspora, kas sliecas balsot par PAS, un Piedņestras reģionā, kas savukārt, domājams, balsos par prokrieviskajām partijām.
Cīņā par 101 parlamenta deputāta vietu kopumā iesaistījušās 23 partijas.
Ja vēlēšanās uzvarēs PAS, taču nespēs izcīnīt absolūto vairākumu, tai var nākties iesaistīties koalīcijā ar kādu no partijām, kas kļūs par krievu “Trojas zirgu” valdībā un sabotēs tās centienus integrēties ES, brīdina eksperti. Paša aģentūrai AFP norādījis, ka jebkāda nestabilitāte pēc vēlēšanām varētu būt “visai ērta Krievijas interešu īstenošanai”.
Lai gan mērķis iestāties ES tagad ir iekļauts Moldovas konstitūcijā, eiroskeptiski noskaņota valdība var nobremzēt iestāšanās sarunas. Gruzijas piemērs liecina, ka proeiropeisks kurss nav pats par sevi saprotams un ka Krievija spēj joprojām saglabāt savu ietekmi, brīdina britu domnīcas “Chatham House” pētniece Melānija Parzonka.
Tomēr daudzus Kišiņevas ielās sastaptos moldāvus, ko uzrunājusi AFP, vilina iespējas, ko piedāvā ciešas saites ar Rietumiem. “Es vēlos labāku nākotni, lai pabeigtu studijas ārzemēs un atgrieztos Moldovā, kas man patiktu,” saka 21 gadu vecā Līvija Melnoka.