Pāvesta aicinājums vienoties kristīgajā pasaulē Nīkajas ceremonijā
Nīkajā, vēsturiskā vietā, kur pirms vairāk nekā 1700 gadiem tika formulēts viens no kristīgās ticības pamatprincipiem, pāvests Leo XIV piektdien uzrunāja kristīgās pasaules garīgos līderus, aicinot pārvarēt gadsimtiem ilgušās šķirtības un tiekties uz pilnīgu vienotību. Ceremonija, kas norisinājās pie nesen atklātajām Svētā Neofīta bazilikas drupām, kuras izskalojis krītošais ūdens līmenis, kļuva par spēcīgu simbolu gan vēsturiskai atmiņai, gan cerībai nākotnē.
Vēsturiskā Nīkajas koncila atskaņas un vienotības meklējumi
Tikšanās notika vietā, kur 325. gadā pēc mūsu ēras risinājās pirmais ekumeniskais Nīkajas koncils. Šis notikums ir īpaši nozīmīgs, jo notika laikā, kad Austrumu un Rietumu baznīcas vēl bija vienotas. Lai gan vēlāk, 1054. gadā, notika Lielā shizma, kas radīja būtisku plaisu, daudzas katoļu, pareizticīgo un pat protestantu baznīcas joprojām atzīst Nīkajas ticības apliecinājumu – vienu no svarīgākajiem kristīgās pasaules vienojošajiem dokumentiem.
Nīkajas ticības apliecinājums kā vienotības tilts
Pāvests Leo XIV kopā ar Konstantinopoles Grieķu pareizticīgās baznīcas patriarhu Bartolomeju I un citiem reliģiskajiem līderiem pie izrakumu vietas kopīgi nolasīja Nīkajas ticības apliecinājumu. “Šī ticības deklarācija ir fundamentāli svarīga kristiešiem, kas tiecas uz pilnīgu vienotību,” uzsvēra pāvests. Šis kopīgais akts, kas apvieno miljoniem ticīgo visā pasaulē, kalpoja kā tiešs tilts uz pagātni un spēcīgs aicinājums atjaunot sen zaudēto brālīgumu.
Ceremonija Iznikā: ekumenisms un cerība
Ceremonija, kurā skanēja gan katoļu, gan pareizticīgo himnas, norisinājās tieši tur, kur uzieti Svētā Neofīta bazilikas atliekas. Tiek uzskatīts, ka šī bazilika celta uz paša koncila norises vietas baznīcas pamatiem. Pasākumā piedalījās ne tikai katoļu un pareizticīgo pārstāvji, bet arī garīdznieki no Sīrijas, Ēģiptes, Armēnijas, Malankaras, protestantu un anglikāņu baznīcām, parādot plašu ekumenisku iesaisti. Patriarhs Bartolomejs koncila tradīciju nodēvēja par “kristīgās eksistences sēklu” un piebilda: “Mēs esam sapulcējušies ne tikai, lai pieminētu pagātni, bet lai dzīvā veidā apliecinātu to pašu ticību arī šodien.”
Aicinājums noraidīt vardarbības motivāciju
Pāvests Leo XIV stingri nosodīja reliģisku motīvu izmantošanu vardarbības, kara vai fanātisma attaisnošanai, aicinot uz dialogu un sadarbību. Viņš uzsvēra, ka jebkāda veida reliģiskās pārliecības nedrīkst kļūt par pamatu naidam vai agresijai. Šis aicinājums nāk laikā, kad pasaulē joprojām pastāv daudzas reliģiskas un politiskas spriedzes, padarot šo vēstījumu par īpaši aktuālu.
Īslaicīgs protestētāju grupējums
Pirms lūgšanu ceremonijas neliela Jaunās labklājības partijas biedru grupa rīkoja nelielu protestu, kas gan norisinājās mierīgi policijas uzraudzībā un netraucēja galveno pasākumu.