Krievija nostiprinās Āfrikā ne tikai ar algotņiem un ieročiem, bet arī ar ābeci – krievu valodas kursi un studijas universitātēs ir viens no instrumentiem diktatora Putina iedomātās “krievu pasaules” paplašināšanā.
ĪSUMĀ:
- Krievija mēģina paplašināt ietekmi Āfrikā, piedāvājot bezmaksas izglītību.
- Kremlim ir plāns viscaur Āfrikā veidot “krievu namus”.
- Rietumvalstis ar arvien stingrāku vīzu politiku veicina pārorientēšanos uz Krieviju.
- Augstskolas vietā Krievija afrikāņu studentus iemet Ukrainas kara “gaļasmašīnā”.
- Latvijā afrikāņu studentu ir maz; šeit studē ap 80 censoņu no Āfrikas valstīm.
Kamēr rietumvalstu ietekme Āfrikā turpina mazināties, Krievija vēršas plašumā. Šogad Maskava piešķīra vairāk nekā 5000 valsts apmaksātu studiju vietu afrikāņiem, bet pieteikumu skaits pārsniedza 40 tūkstošus. Saskaņā ar Krievijas “maigās varas” aģentūras “Rossotrudnichestvo” datiem gribētāju skaits ir divkāršojies, salīdzinot ar 2024. gadu. Visvairāk pieteikumu saņemts no Sudānas, Gvinejas, Ganas un Čadas.
Sadarbības pieredze no PSRS laikiem
Krievijas izglītības programmu pamatā nav tikai nesavtīga vēlme izglītot afrikāņus, bet gan cīņa par cilvēku prātiem. Krievija aktīvi strādā, lai pārvilinātu savā pusē Globālos Dienvidus, kā dēvē Āfriku, Latīņameriku, Karību reģionu un Āziju, un izglītība ir viens no veidiem, turklāt lētākais. Pašlaik Krievijā studē gandrīz 35 000 afrikāņu, ir arī plāns atvērt Krievijas universitātes pašā Āfrikā.
“Krievija ir radījusi pretkoloniālas lielvalsts tēlu, un afrikāņi ar to ir vienisprātis,” sarunā ar “Deutsche Welle” apgalvo Krievijas vēsturniece Irina Filatova, emeritētā profesore Kvazulu-Natalas universitātē Dienvidāfrikas Republikā.
Tas nav nekas jauns, jo jau pirms daudziem gadiem desmitiem tūkstošu afrikāņu no nesen neatkarību ieguvušajām Āfrikas valstīm devās studēt uz PSRS, un viņu vidū bija arī nākamie politiskie līderi. 1960. gadā izveidotā Patrisa Lumumbas Tautas universitāte bija viens no Aukstā kara ieročiem.
Šo rindu autoram, dzīvojot Tanzānijā, gadījās neparasta satikšanās, ko vērts atstāstīt mazai atkāpei. Gaidot rīsus ar pupiņām ceļmalas ēstuvē, kungs gados no pie blakus galda aicināja sēst pie viņa – nav ko vienam nīkt, nāc kompānijā, tanzānieši ir visai draudzīgi. Vārds pa vārdam, parastie jautājumi, no kurienes esmu, un izdzirdējis par Latviju, jaunais paziņa apjautājās: “Tad jau tu droši vien proti krieviski? 1982. gadā es apciemoju Rīgu.”
Atklājās, ka viņš ir medicīnas profesors, specializējies epidemioloģijā, studējis Volgogradā, vēlāk Stokholmā un Japānā. Profesors ar smaidu atcerējās “bēru piecgadi”, kad cits pēc cita, no Brežņeva līdz Čerņenko īsā laikā mira PSRS vadītāji. Ar marksisma-ļeņinisma idejām viņš tomēr nebija saindēts un ilgus gadus strādājis kā epidemiologs ANO sistēmā.
Naudas makā balstīti apsvērumi
Pagaidām gan ievērojami vairāk afrikāņu studē Eiropas Savienības valstīs vai ASV, nevis Krievijā. Pēc 2013. gada datiem, Francijā vien bija vairāk nekā 92 000 studentu no Āfrikas, bet viss var mainīties.
Galu galā afrikāņus vada gluži pragmatiski apsvērumi. “Krievijas universitātes ir lētākas, nekā studijas Eiropā vai dažās Āfrikas valstīs,” teic Keits Baptists, kura trīs bērni mācās Krievijā.
Pat pajumte un pārtika esot lētāka, nekā dzimtenē, protams, ja negrib dzīvot būdelē bez elektrības un pārtikt tikai no ugali jeb kukurūzas putras.
Piemēram, medicīnas studiju gada maksa Krievijā ir ap 1700 līdz 8600 eiro, kamēr Eiropā vai ASV attiecīgā summa būs no 17 000 līdz 35 000 eiro. Turklāt Krievijas izveidotie fondi pat piedāvā iegūt izglītību bez maksas.
ASV aptur vīzu izsniegšanu afrikāņiem un pat izraida
Arī pašas rietumvalstis ar arvien stingrāku imigrācijas un vīzu politiku veicina pārorientēšanos uz Krieviju, un it sevišķi izceļas ASV kopš Donalda Trampa atgriešanās prezidenta amatā.
Jūnijā Vašingtona apturēja vīzu izsniegšanu, tostarp studentu, vairākām Āfrikas valstīm un anulēja vairāk nekā 6000 studentu vīzu, atsaucoties uz iespējamiem likumu pārkāpumiem, tostarp pārsniegtu uzturēšanās termiņu un tā dēvēto “atbalstu terorismam”.
“Rietumvalstis tagad padara par gandrīz neiespējamu iegūt stipendiju vai pat vienkāršu studentu vīzu,” teic Baptists. “Mūsu gadījumā Amerika bija pirmā izvēle, bet pēc tam noskaidrojām, ka pieteikšanās vīzām ir apturēta.”
Latvija izmaksu ziņā, it sevišķi gudri piesaistot Eiropas līdzfinansējumu, gan varētu būt pievilcīga studentiem no Āfrikas. Rīgas Stradiņa universitātē maksa par medicīnas programmas akadēmisko gadu ir 7353 eiro, starptautiskajā biznesā 2700 eiro, Rīgas Tehniskajā universitātē informācijas tehnoloģijas – 5590 eiro, aviācijas transports – 5000 eiro.
“Krievu nami” Āfrikas valstīs
Vēl viens Kremļa plāns ir viscaur Āfrikā veidot “krievu namus”, ko varētu salīdzināt ar Rīgā slēgto Maskavas namu. “Rossotrudnichestvo” vadītājs Jevgeņijs Primakovs [bijušā Krievijas premjera Jevgeņija Primakova mazdēls] oktobrī Maskavā izstādē “Russia-Africa Expo 2025” apliecināja, ka pirmie plānoti Ēģiptē, Etiopijā, Tanzānijā, Zambijā un Dienvidāfrikā.
“Krievu valodas kursi tagad tiek piedāvāti daudzās Āfrikas valstīs, un tie paver durvis uz Krievijas stipendijām, universitātēm, karjeras iespējām un jaunu dzīvesveidu,” norāda Primakovs.
Kenijas iedzīvotāji, kuri mācās krievu valodu
Foto: Krievijas vēstniecība Kenijā, “X”
Līdzīgi darbojas frankofonijas centri un Gētes institūti, taču Krievijas gadījumā sevišķi būtiska ir Maskavai vajadzīgā domāšanas veida izplatīšana. Turklāt rietumvalstu pārstāvju darbība arī kultūras jomā kļūst aizvien sarežģītāka. Burkinafaso huntas līderis, kapteinis Ibrahims Traore ne tikai lika valsti atstāt franču militāristiem, bet arī aizliedza Francijas medijus un vēlas no oficiālo valodu saraksta svītrot franču valodu. Vietā gan iecerēts likt svahili, nevis krievu.
Krievijas Izglītības ministrija 2023. gada jūnijā paziņoja, ka plānots atvērt krievu valodas izglītības centrus 28 Āfrikas valstīs jau tajā pašā gadā, un ir iecere būvēt krievu skolas vismaz trīs šā kontinenta valstīs.
Centrālāfrikas augstskolās krievu valoda kļūst obligāta
2023. gada septembrī Krievija Kenijas galvaspilsētā Nairobi atvēra “The Russian Centre for Open Education”, atklātās izglītības centru, kas piedāvā bez maksas apgūt krievu valodu. Pēc Krievijas vēstnieka Dmitrija Maksimičeva vārdiem, jau uzreiz bijusi interese ap 300 studentu.
2025. gada februārī tika parakstīts memorands starp Krievijas Izglītības ministriju un Gvineju-Bisavu. Oktobrī izskanēja, ka krievu valodas mācībstundas tiek ieviestas vidusskolās un universitātēs Tanzānijā.
Krievija ar Sāhelas konfederāciju (militāro huntu pārvaldītās Mali, Nigēra, Burkinafaso) vienojusies par inženieru klasēm, skolotāju apmaiņu un krievu valodas skolotāju sūtīšanu. Pērn aprīlī Patrisa Lumumbas vārdā nosauktā Krievijas Draudzības universitāte atvēra “krievu izglītības telpu” Nigēras galvaspilsētā Niamejā.
Centrālāfrikas Republikā iets vēl tālāk – pati vietējā vara ieviesusi obligātus krievu valodas kursus universitāšu studentiem. Šajā valstī “krievu pasaules” ienākšana sākās “Vagner” algotņiem, un tagad prezidenta Fostēna Arkānža Tuaderas vara turas uz Krievijas militāristiem.
Bezmaksas kursi internetā Putina faniem
Sanktpēterburgas Valsts universitāte kopš 2023. gada piedāvā Āfrikai bezmaksas krievu valodas kursus tiešsaistē, noslēgumā kārtojot oficiālu eksāmenu. Universitātes mājaslapā lasāmi studentu viedokļi. Daļu varbūt tiešām interesē tikai krievu valoda un literatūra, bet daļa ir noskaņota Kremļa ideoloģijas garā.
Ali Mahamans no Nigērijas vēsta: “Es nolēmu mācīties krievu valodu, jo esmu prezidenta Putina fans kopš desmit gadu vecuma, es mīlu krievu kultūru.”
Dambala Džillo no Kenijas: “Es esmu absolvējis Austrumāfrikas Katoļu universitāti, kur ieguvu mākslas maģistra grādu filozofijā, un pabeidzu studijas 2023. gadā. Par Krieviju daudz nezināju, izņemot politisko tēlu, ko Krievija rāda caur prezidentu Putinu, un man jāatzīst, man patīk tas, ko Putina kungs pārstāv — Krievijas kultūras autentiskums, vērtības un cieņa pret Krievijas vēsturi. (..) Sanktpēterburgas Universitāte piedāvāja mācīties krievu valodu bez maksas — kā gan es to varēju palaist garām?”
Auditorijas vietā nokļūst ierakumos
Āfrikā plašam krievu valodas pielietojumam gan īpaši daudz vajadzību nav, tomēr viens virziens ir. Jau bijis daudz dokumentētu gadījumu, kad afrikāņu studenti augstskolas auditorijas vietā nokļuvuši ierakumos Ukrainā. Vairāki studenti, kas saņemti vai padevušies Ukrainas gūstā, apgalvo, ka viņi piespiesti parakstīt līgumus ar Krievijas armiju, draudot ar deportāciju vai ieslodzījumu.
Pat Āfrikas valstu valdības sākušas brīdināt savus pilsoņus par šādu risku, vēsta “Africa Defence Forum”. Šogad Ukraina sagūstīja karotājus no Togo. “[Lielākā] daļa mūsējo, īpaši jaunie studenti, bija pametuši Togo, atsaucoties uz it kā Krievijā bāzētu struktūru piedāvātajām stipendijām,” maijā atzina Togo Ārlietu ministrija.
Tā aicina savus pilsoņus, īpaši jauniešus, kuri vēlas studēt ārzemēs, “būt ārkārtīgi piesardzīgiem,” un “pārbaudīt stipendiju piedāvājumu autentiskumu”, it īpaši, ja runa ir par Krieviju.
Koulekpato Dosehs, 27 gadus vecs skolotājs no Togo, devās uz Krieviju studēt medicīnu. Pēc atgriešanās mājās viņš cerēja uzcelt slimnīcu. “Es mācījos tikai aptuveni mēnesi,” Dosehs stāstīja intervijā “United24 Media”, kas publicēta 12. aprīlī.
“Es nerunāju krieviski. Es šajā valodā neprotu lasīt.” Viņam izdevās aizbēgt un padoties ukraiņiem, afrikānis bija guvis vairākus ievainojumus un intervijas laikā sprieda, ka visdrīzāk zaudēs kāju.
Kenijas pilsonis, kurš pēc karošanas Krievijas pusē nonācis Ukrainas gūstā
Foto: AFP, GENYA SAVILOV
Līdzīgi augstskolas vietā kara laukā nokļuvuši studēt gribētāji no Beninas, Kamerūnas, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kenijas, Senegālas. Tikmēr Krievijas vēstnieks Nigērijā Andrejs Podeliševs klāsta par plāniem krietni palielināt stipendiju skaitu Āfrikas studentiem. Pašlaik Krievijas universitātēs studē aptuveni 32 000 afrikāņu, tostarp apmēram divi tūkstoši no Nigērijas.
Āfrikas studenti Latvijas augstskolās
Tikmēr studijas Latvijā nedraud ar nokļūšanu Putina kara “gaļasmašīnā” un, gudri strādājot ārpolitikas laukā un varbūt pat piesaistot Eiropas Savienības naudu, studēt gribētājus no Āfrikas varētu pārorientēt uz mūsu un citām ne tik dārgajām Rietumu pasaules valstīm.
Pašlaik Latvijā studē tikai ap 80 afrikāņu. Uz šā gada 1. jūliju ar pamatojumu par studijām termiņuzturēšanās atļauja bija izsniegta vienam Dienvidāfrikas pilsonim, pa 11 no Ēģiptes un Tunisijas, vienam no Gambijas, pa diviem no Ganas, Ugandas un Senegālas, pa sešiem no Kenijas un Kamerūnas, pa vienam no abām Kongo, Lībijas, Madagaskaras, Mozambikas, Maurīcijas, Namībijas, Sjerraleones, 19 no Marokas, 12 no Nigērijas, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.
KONTEKSTS:
Krievija šogad piešķīra vairāk nekā 5000 valsts apmaksātu studiju vietu Āfrikas valstu pilsoņiem, bet pieteikumu skaits pārsniedza 40 tūkstošus. Visvairāk pieteikumu saņemts no Sudānas, Gvinejas, Ganas un Čadas. Pašlaik Krievijā studē gandrīz 35 000 afrikāņu, ir arī plāns atvērt Krievijas universitātes pašā Āfrikā.
Krievu valodas mācībstundas tiek ieviestas vidusskolās un universitātēs, piemēram, Tanzānijā. Kremlis arī veido Āfrikā veidot “krievu namus” un piedāvā bezmaksas krievu valodas kursus. Tomēr daudzi afrikāņi, kas aizvilināti uz Krieviju, solot studijas un stipendijas, piespiesti doties karā pret Ukrainu.