Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšana Rīgas Zooloģiskā dārza (Rīgas Zoo) infrastruktūras attīstībai un piedāvāto pakalpojumu uzlabošanai ir gandrīz neiespējama, sarunā ar “Delfi Bizness” atzīst tā pārstāve Roberta Treija. Pēdējo piecu gadu laikā realizēts tikai viens ES fonda projekts, tiesa, visai apjomīgs, kopējam budžetam sasniedzot 3 miljonus eiro.
Tas ir Kohēzija fonda finansēts projekts, pateicoties kuram tapis vides izglītības centrs “Zinarium”, kas tika atklāts pagājušā gada rudenī.
Treija skaidro ES fondu finansējuma piesaistes izaicinājumus, ar kuriem saskaras Rīgas zoodārzs.
Izglītības centrs ar “sliņķu dārziņu”
Pērn 10. septembrī Rīgas Zoo tika atklāts vides izglītības centrs “Zinarium”. Kā uzsver Rīgas Zoo, vides izglītība ir viens no moderna zoodārza stūrakmeņiem. Un tas ir arī viens no zoodārza svarīgākajiem uzdevumiem – informēt un izglītot sabiedrību par vidi, tās iemītniekiem un cilvēka vietu vidē.
Jauno vides izglītības centru veido trīs tematiskās klases un izstāžu zāle ar mainīgu ekspozīciju, tā ļaujot uzzināt vides aizsardzības aktualitātes. Apmeklētāji aicināti viesoties dažādos biotopos, iepazīstot tuksnešus, mežus un zālājus, pateicoties izglītojošiem stendiem, interaktīviem ekrāniem, spēlēm un dzīvnieku mītnēm. Mācību klases un izstāžu zāle apvienojamas lielā semināru telpā, kurā organizēt darbnīcas, nelielas konferences un dažādus publiskos pasākumus.
Arī pēc atklāšanas turpinās uzlabojumi ēkā mītošo dzīvnieku labturībai. Izveidots “sliņķu dārziņš” – īpaši iekārtota zaļā zona, kur audzētie augi tiek izmantoti sliņķu uzturā, nodrošinot tiem daudzveidīgāku barību. Atklāta arī āra ekspozīcijas daļa, kurā sliņķi un Geldi kalimiko pērtiķi var nokļūt pa gaisa tiltiņu. Tā paplašina telpu dzīvniekiem, kā arī rada neparastu pieredzi zoodārza apmeklētājiem, ļaujot eksotiskos dzīvniekus aplūkot tuvāk.
Vides izglītības centrs “Zinarium” izveidots ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu projektā, kas vērsts uz vides izglītības centru infrastruktūras uzlabošanu un sabiedrības izpratnes veicināšanu par vides jautājumiem. Projekta ietvaros īstenoti arī sabiedrības iesaistes pasākumi, piemēram, “Roņu dienas”, “Vakariņas ar sikspārni”, “Kokvardes karnevāls” un citi gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Projektā Rīgas Zoo piedalījās kopā ar diviem citiem lielajiem vides informācijas centriem – Nacionālo botānisko dārzu un Latvijas Nacionālo dabas muzeju, kuros arī notika jaunu ēku būvniecība vai esošo telpu modernizācija.
Kopējās vides izglītības centra “Zinarium” būvniecības un izveidošanas izmaksas sasniedza ap 3 miljoniem eiro, no tiem 58 % bija Kohēzijas fonda finansējums, 16% – Rīgas domes līdzfinansējums un 26 % – paša Rīgas Zoo finansējums.
Pievienosies kuprvalis
Jau drīzumā “Zinarium” ekspozīcijas tiks papildinātas ar kuprvaļa skeletu, kas atradīsies pie centra griestiem. Tas iegūts no vaļa, kas 2006. gadā tika izskalots no jūras Latvijā. Skelets jau pirms tam atradās zoodārzā, bet šobrīd tiek restaurēts Nīderlandē. Atjaunotais iespaidīgais eksponāts būs viens no zoodārza simboliskākajiem objektiem, akcentējot jūras ekosistēmu nozīmi un cilvēka atbildību to saglabāšanā.
Arī kuprvaļa skeleta atjaunošana bijusi iespējama, pateicoties projekta ietvaros saņemtam finansējumam. Tiesa gan, projektam “Baltijas jūras dārgumi – mūsu kopējā vērtība”, kuru iesniedza nodibinājums “Riga Zoo Fonds”, līdzekļi gandrīz 54 tūkstošu eiro apmērā piešķirti no Latvijas vides aizsardzības fonda kases, proti, tas īstenots bez ES finansējuma. Šim projektu konkursam kopā tika iesniegti 30 projektu iesniegumi, un no fonda līdzekļiem tika apstiprināts finansējums 21 projekta īstenošanai 2024. un 2025. gadā, liecina publiski pieejamā informācija.
Gandrīz neiespējami
“Pieejamais ES fondu finansējums galvenokārt ir mērķēts uz kādu potenciālo saņēmēju kopu, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzēji, izglītības iestādes, pašvaldību struktūrvienības, valsts pārvaldes iestādes un citi, savukārt Rīgas Zoo faktiski ir vienīgais savu pakalpojumu nodrošinātājs – attiecīgi ļoti daudzos gadījumos nekvalificējamies šajās atlasēs kā iespējamais projektu iesniedzējs,” par ES finansējuma piesaistes izaicinājumiem stāsta Treija.
Tāpat nereti ES fondu atbalsta saņemšanas iespējas ierobežojot fakts, ka daļa no Rīgas Zoo darbības veida – biļešu ieņēmumi un citi apmeklētāju apmaksātie pakalpojumi zoodārza apmeklējuma laikā – atbilstoši attiecīgo ES fondu vadlīnijām tiek novērtēta kā biznesa komercpakalpojumi. Līdz ar to Rīgas Zoo tādās atlasēs kā publisko ēku energoefektivitāte, atkritumu apsaimniekošana, siltumapgādes sistēmas modernizācija tiek kvalificēts kā peļņu gūstošs uzņēmums.
“Tādējādi nevaram pretendēt uz atbalstu tajās ES fondu atlasēs, kas paredzētas publiskajām personām, mūsu gadījumā – pašvaldību kapitālsabiedrībām,” paskaidro zoodārza pārstāve.
Salīdzinoši vienkāršāk esot pretendēt uz ES fondu finansējumu sadaļās, kas saistītas ar aktivitātēm dabas un bioloģiskās daudzveidības jomā, piemēram, pētījumi, monitorings, sugu saglabāšana un citas, bet šajā gadījumā galvenie izaicinājumi ir partnerības komandas komplektēšanā.
“Jebkuram šāda veida projektam ir jābūt ar pievienoto vērtību Eiropas kontekstā, attiecīgi projekts ir jāveido kā sadarbības kopums starp vairākiem Eiropas partneriem,” akcentē Treija.
“Kopsavilkumā – piesaistīt ES līdzekļus tieši Rīgas Zoo attīstībai faktiski nav iespējams. Ir iespējams tos piesaistīt kādai no Rīgas Zoo darbības aktivitātēm, piemēram, zinātne, pētniecība, sabiedrības izglītošana, digitalizācija, bet ne attīstībai kopumā,” viņa rezumē.
Pašreizējā situācijā, kad publiskā ārējā finansējuma prioritātes ir drošība, Rīgas Zoo infrastruktūras attīstība esot jāīsteno ar pašu līdzekļiem.
“Ja runājam par projektiem ārpus ES fondiem, Rīgas Zoo kā partneris piedalās un iesaistās dažādos sadarbības projektos ar valsts un pašvaldību iestādēm, zinātniskajām institūcijām, muzejiem un nevalstiskajām organizācijām.
Piemēram, bijusi sadarbība ar Latvijas Nacionālo dabas muzeju, Dabas aizsardzības pārvaldi, kā arī ar Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti un Rīgas Tehnisko universitāti (zinātniskie pētījumi, tehnoloģiskie risinājumi),” norāda Treija. Pēdējo trīs gadu periodā Rīgas Zoo ir bijis iesaistīts trīs šādos projektos.
Kopējo Rīgas Zoo gada pamata budžetu līdz 6 miljonu eiro apmērā veido: Rīgas valstspilsētas pašvaldības un valsts budžeta dotācijas, ieņēmumi no biļetēm un pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un cita veida atbalstītāji un sponsori.
PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit