OpenAI finansiālās grūtības un nākotnes prognozes
Lai gan mākslīgais intelekts (MI) strauji attīstās un kļūst par neatņemamu mūsdienu tehnoloģiju sastāvdaļu, tā vadošais spēlētājs, uzņēmums OpenAI, saskaras ar milzīgām finansiālām problēmām. Neskatoties uz ambicioziem mērķiem un iespaidīgiem attīstības sasniegumiem, prognozes liecina, ka uzņēmums paliks finansiāli neiekārtots līdz pat 2030. gadam, prasot papildu finansējumu vairāk nekā 200 miljardu dolāru apmērā. Šis skaitlis ir graujošs, ņemot vērā, ka OpenAI saistības par aprēķinu resursiem sasniedz 1,4 triljonus dolāru, bet tā pašreizējie ienākumi ir tikai 20 miljardi dolāru gadā.
Draudīgā parādu piramīda un tās sekas
Analītiķi no Windows Central norāda uz bīstamu tendenci: OpenAI veido tā saukto “parādu piramīdu”. Uzņēmuma strauji augošās saistības pēc skaitļošanas jaudas ir novirzījušas partnerus uz aizņēmumu uzņemšanos, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru. Jau 2025. gadā tādi investori un partneri kā SoftBank, Oracle, CoreWeave, Blue Owl Capital, Crusoe un Vantage kopīgi savākuši 96 miljardus dolāru, lai apmierinātu OpenAI pieprasījumu pēc mākoņskaitļošanas. Šīs saistības ir izstieptas uz astoņiem gadiem, un to neizpilde varētu izraisīt nopietnu likviditātes krīzi, kas tieši ietekmētu arī tādus gigantus kā Microsoft un NVIDIA, kā arī dažādus riska kapitāla fondus.
Dārgākie projekti un stratēģija
Divi no visvairāk resursus prasošajiem OpenAI projektiem ir jaunie modeļi Sora 2 un GPT-5. Katras dienas to darbība izmaksā miljonus dolāru, pieprasot nepieredzēti lielus aprēķinu apjomus. Neskatoties uz milzīgajiem izdevumiem, uzņēmums šos modeļus izplata praktiski “pa izmaksu cenām”. Šāda stratēģija ir mērķtiecīga – tā cenšas noturēt esošos lietotājus un vienlaikus veidot atkarību no saviem pakalpojumiem. Pat ja OpenAI izdosies sasniegt 300 miljonus maksājošu lietotāju no kopumā 3 miljardiem iknedēļas aktīvo lietotāju līdz 2030. gadam, kā prognozē HSBC, tas negarantē finansiālu stabilitāti, ņemot vērā augošās izmaksas un elektroenerģijas deficītu.
Infrastruktūras ierobežojumi un enerģētikas krīze
Galvenā partnera Microsoft situācija ir sarežģīta. Kompānijas izpilddirektors Satja Nadella atzinis, ka Microsoft vienkārši fiziski nespēj pieslēgt visus pieejamos GPU (grafiskos procesorus) enerģijas trūkuma dēļ. Situāciju vēl vairāk pasliktina pieaugošās DRAM atmiņas cenas, ierobežotā mikroshēmu ražošana un paaugstinātais elektrības un ūdens patēriņš. Pat tādi milži kā Microsoft Azure saskaras ar grūtībām apmierināt OpenAI pieaugošās vajadzības. Šī problēma liecina par plašāku industrijas izaicinājumu, kurā nepietiek fizisko resursu, lai atbalstītu MI attīstību.
Stratēģiskie soļi un sistēmiskā riska potenciāls
Lai iegūtu papildu resursus, MI uzņēmumi aktīvi lobē attiecīgās institūcijas, cenšoties panākt, lai lielie valodu modeļi (LLM) tiktu klasificēti kā nacionālās drošības jautājums. Vienlaikus tehnoloģiju giganti, piemēram, Meta (integrējot čatbotus WhatsApp un Instagram), Microsoft (pievienojot Copilot pogas sistēmas programmās) un Google (piedāvājot Gemini palīdzību e-pastu pārvaldīšanā), cenšas paātrināt MI plašāku pieņemšanu. Analītiķi uzskata, ka šī ir pazīme par attīstības modeli, kas balstīts uz pieņēmumu par pilnīgu lietotāju atkarību no MI. Pašreizējā izdevumu un parādu struktūra rada sistēmiskas nestabilitātes risku. Ja pieprasījums nesasniegs prognozētos apjomus, parādu ķēde varētu sabrukt, izraisot masīvus zaudējumus un maksātnespēju. Tūkstošiem miljardu dolāru, infrastruktūras ierobežojumi un cilvēkresursu aizstāšana ar MI sistēmām ir galvenie riska faktori. Lai gan MI efektivitāte pieaug, galvenie ierobežojumi – elektrība, ūdens un infrastruktūra – jau tagad ietekmē ekonomiku. Lai industrija spētu sasniegt rentabilitāti pirms “mākslīgā intelekta parādu burbuļa” plīšanas, ir nepieciešami fundamentāli uzlabojumi aprēķinu izmaksu samazināšanā un enerģētikas un serveru tehnoloģijās.