Lielbritānijas teātra un kino pasaule ir sēru noskumušas. Nesen tika paziņots, ka 88 gadu vecumā miris viens no ievērojamākajiem savas paaudzes dramaturgiem un scenāriju autoriem, īpaši pazīstams ar savu darbu pie filmas “Iemīlējies Šekspīrs”, sers Toms Stopards.
Bagātā karjera un nozīmīgākie darbi
Toms Stopards, dzimis kā Tomāšs Strauslers 1937. gada 3. jūlijā Zlīnas pilsētā toreizējā Čehoslovākijā, bija Morāvijas ebreju izcelsmes britu dramaturģijas ģēnijs. Viņa daiļrade, kas aptver vairāk nekā trīsdesmit lugas, ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu uz mūsdienu teātri un kino. Stopards nebija tikai vārdu meistars uz papīra; viņš bija arī intelektuālis, kurš ar savu asprātību, dziļumu un valodas izjūtu spēja aizraut publiku dažādās paaudzēs. Viņa stilu raksturoja spēja apvienot nopietnas idejas ar vieglu humoru un spēlesprieku, radot darbus, kas lika skatītājiem gan aizdomāties, gan smaidīt.
Stoparda karjera aizsākās jau agrā jaunībā, kad viņš sāka darboties žurnālistikā. Plašāku atpazīstamību viņš ieguva 1966. gadā ar savu pirmo nozīmīgo lugu “Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši”, kas bija absurda traģikomēdija, izmantojot divus otrā plāna tēlus no Viljama Šekspīra slavenās lugas “Hamlets”. Šis darbs demonstrēja viņa unikālo skatījumu uz eksistenciālajiem jautājumiem un spēju radīt aspr DFSīgas dialogus. Citas nozīmīgas viņa lugas, kas tiek augstu vērtētas un vairākkārt iestudētas arī Latvijas teātros, ir “Arkādija” un “Leopoldštate”. “Leopoldštate”, kas pēdējos gados guva lielu atzinību, ir dziļš un personisks darbs, kas pēta viņa ebreju izcelsmes vēsturi, aptverot vairāk nekā pusgadsimtu no 1899. līdz 1955. gadam Vīnes ebreju ģimenes dzīvē.
Ceļš uz Holivudu un “Iemīlējies Šekspīrs”
Lai gan Stopards savu karjeru galvenokārt veltījis teātrim, viņa talants tika novērtēts arī kino pasaulē. Viņš ir autors scenārijiem tādām filmām kā “Brazīlija”, “Anna Kareņina” un “The Russia House”. Tomēr vislielāko starptautisko atzinību un akadēmisko godalgu viņam atnesa scenārijs filmai “Iemīlējies Šekspīrs” (1998), ko viņš sarakstīja kopā ar Marku Normenu. Šis romantiskais stāsts par Šekspīra jaunību un iedvesmas meklējumiem, kas savijas ar teātra pasaules aizkulisēm, ieguva septiņas “Oskara” balvas, tostarp arī Stopardam par labāko oriģinālscenāriju. Viņa darbs pie šīs filmas apliecina viņa spēju radīt gan intelektuāli izaicinošus, gan emocionāli aizkustinošus stāstus.
Personīgā dzīve un mantojums
Stopards dzimis ebreju ģimenē un jau bērnībā piedzīvojis kara drāmu. Viņa ģimene bēga no nacistu iebrukuma Čehoslovākijā 1939. gadā, vispirms uz Singapūru, pēc tam uz Indiju un visbeidzot uz Lielbritāniju. Diemžēl daudzi viņa vecvecāki gāja bojā holokaustā. Šī personīgā pieredze, visticamāk, ir ietekmējusi viņa daiļradi, īpaši vēlākajos darbos, kur viņš bieži pētīja identitātes, vēstures un mantojuma tēmas. Lai gan viņš par sevi reiz ir teicis, ka ir “godpilns anglis” un “krietns libertārietis”, viņa ebreju izcelsme un holokausta sekas vienmēr ir bijušas klātesošas viņa domu pasaulē un mākslā.
Stopards saņēmis neskaitāmas balvas un godalgas, tostarp Amerikas Kinoakadēmijas “Oskara”, “Zelta globusa” un piecas prestižās “Tony” balvas par saviem teātra darbiem. Viņa talants un intelektuālā bagāža tika augsti novērtēta ne tikai kolēģu vidū, bet arī plašākā publikā. Kāds no viņa kolēģiem, piemēram, “The Rolling Stones” solists Miks Džegers, viņu raksturojis kā “majestātisku intelektuālu un izklaidējošu darbu mantojuma” radītāju. Cits kolēģis, režisors Ruperts Gūlds, atzīmējis, ka Stopards bija “viskautrīgākais, visatbalstošākais, visdāsnākais cilvēks”.
Toms Stopards aizgājis mierā savās mājās Dorsetas grāfistē Anglijā, 2025. gada 29. novembrī, savu tuvinieku ielenkumā. Viņa spēja apvienot dziļu intelektu ar satriecošu valodu un nenogurstošu humora izjūtu ir atstājusi spilgtu mantojumu pasaules literatūrā un kino. Viņš paliks atmiņā kā meistars, kurš lika mums domāt, smieties un sajust dziļāk.