Līdz gada beigām vairākām ministrijām un drošības iestādēm jāsagatavo atzinums par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā. Kamēr vieni šādu ieceri kritizē un norāda, ka sliežu nojaukšana negatīvi ietekmētu Latvijas tautsaimniecību, tikmēr citi uzsver, ka to ir būtiski darīt, lai stiprinātu valsts drošību. Vai dzelzceļa sliedes Latvijas austrumu pierobežā ir jādemontē? Vai efektīvāki nebūtu citi pretmobilitātes pasākumi? Un cik būtiski šāds solis ietekmētu tautsaimniecību? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā “Spried ar Delfi” otrdien, 2. decembrī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar Saeimas deputātiem – Edmundu Zivtiņu (LPV) un Artūru Butānu (NA).
Starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits vēl šā gada novembra vidū publicētajā intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos. Viņš intervijā arī atzina, ka ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.
Savukārt jau 23. novembrī TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka vairākām ministrijām un drošības iestādēm uzdots līdz gada beigām sagatavot atzinumu par to, kādu ietekmi Latvijai radītu sliežu nojaukšana Krievijas pierobežā.
Raidījuma veidotājiem kļuvis zināms, ka Latvijā slēgtās sēdēs spriests par iespēju pārgriezt dzelzceļa sliedes Krievijas virzienā. Šī savienojuma pastāvēšana, pēc Latvijas un ārvalstu militāro analītiķu domām, ir vistiešākais risks drošībai. Intervijā “Nekā personīga” Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji nepārprotami liek saprast, ka sliežu ceļi un arī uzbērumi Krievijas pierobežā jālikvidē – jo ātrāk, jo labāk.
Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) raidījumam norādīja, ka situācija esot jāvērtē, jo sliežu ceļu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturēs tranzītbiznesu Latvijā arī kravām no Āzijas. Savukārt Aizsardzības ministrija raidījumam atzīmēja, ka NBS esot pretmobilitātes plāni, kas nosaka, ko darīt, ja iestājas militārs apdraudējums. Tie tiek trenēti kopā ar VAS “Latvijas dzelzceļš“. Vai, viņuprāt, sliežu likvidēšana jau tagad palīdzētu stiprināt drošību, teikt nevarot, jo tas viss esot noslēpums.
Tāpat ziņots, ka 28. novembrī Militārā padome NBS Jūras spēku štābā Liepājā pārrunāja pretmobilitātes riskus un risinājumus, tostarp sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju. Tostarp Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzklausīja NBS ziņojumu par pretmobilitātes pasākumu ieviešanu, iespējamiem riskiem nacionālajai drošībai un šādu risku mazināšanas un novēršanas risinājumiem.
Militārā padome pārrunāja nepieciešamību detalizēti izstrādāt plašu ziņojumu par laika grafiku, darbu apjomu un resursiem, lai īstenotu maksimāli efektīvu valsts austrumu robežas aizsardzību.
Arī NBS komandieris Kaspars Pudāns sociālo mediju platformā “X” vēstīja, ka padomes sēdē apspriesta turpmākā militāro spēju attīstīšana un Jūras spēku stiprināšana, lai nodrošinātu kontroli jūrā un sabiedroto ierašanos kara gadījumā. Sanāksmē tika lemts, ka NBS izstrādās izvērtējumu turpmākai pretmobilitātes stiprināšanai.
Valsts prezidents vēl pirms šīs sanāksmes bija apliecinājis, ka izmantos iespēju apspriest šo jautājumu ar Baltijas valstu prezidentiem decembra sākumā Rīgā.
Rinkēvičs norādīja, ka, ja valdība analīzi pabeigs līdz gada beigām un nākamā gada sākumā to apspriedīs, pēc tam jautājums tiks skatīts Nacionālās drošības padomē, kur pārstāvēta gan valdība, gan Saeima.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Sliedes.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit