Izcilais britu dramaturgs Toms Stopards devies mūžībā
Lielbritānijas teātra un kino pasaule sēro par viena no talantīgākajiem un ietekmīgākajiem dramaturgiem sers Toma Stoparda aiziešanu mūžībā. Viņš miris 88 gadu vecumā, mierā aizsauktē savās mājās Dorsetas grāfistē, Anglijā, 29. novembrī, tuvinieku ielokā. Stoparda daiļrade, kas aptver vairāk nekā trīsdesmit lugas, scenārijus filmām un televīzijai, ir atstājusi dziļas un neizdzēšamas pēdas kultūras vēsturē, iepriecinot un liekot aizdomāties skatītājiem visā pasaulē. Viņa spēja apvienot intelektuālu dziļumu ar nenogurdinošu asprātību un valodas virtuozitāti radīja darbus, kas spēj aizraut dažādu paaudžu publiku.
No Čehoslovākijas uz pasaules slavu
Toms Stopards, īstajā vārdā Tomāšs Strauslers, dzimis 1937. gadā Zlīnas pilsētā, toreizējā Čehoslovākijā, ebreju ģimenē. Jau agrā bērnībā viņš piedzīvoja kara drāmu un nacistu iebrukumu, kas lika viņa ģimenei bēgt uz Singapūru, pēc tam uz Indiju un visbeidzot uz Lielbritāniju. Šī pieredze atstāja dziļu iespaidu uz viņu, atspoguļojoties arī viņa darbos, īpaši vēlīnajos, kas pētīja identitātes, vēstures un mantojuma tēmas. Stoppards guva plašu atpazīstamību jau ar savu pirmo nozīmīgo lugu “Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši” (1966), kas bija absurda traģikomēdija, kas pievērsās diviem Šekspīra “Hamleta” otrā plāna tēliem. Šis darbs lika viņam kļūt par atzītu autoru gandrīz vai vienas nakts laikā.
Ievērojamākie darbi un balvas
Stopparda karjera, kas ilga vairāk nekā sešas desmitgades, tika vainagota ar neskaitāmām balvām un atzinībām. Viņš saņēmis trīs Lorensa Olivjē balvas, piecas “Tony” balvas, kā arī “Oskara” balvu par scenāriju filmai “Iemīlējies Šekspīrs” (1998). Viņa lugas, piemēram, “Arkādija”, “Leopoldštate”, “The Real Thing” un “The Coast of Utopia”, ir iestudētas daudzos pasaules teātros, tostarp arī Latvijā, piemēram, “Arkādija” ir redzēta Jaunā Rīgas teātra skatuvē divreiz Alvja Hermaņa režijā, bet “Leopoldštate” iestudēta Dailes teātrī Džona Malkoviča režijā. Stopards tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem britu dramaturgiem paaudzē, kura darbi ir dziļi intelektuāli, humānistiski un vienlaikus arī ļoti izklaidējoši, liekot skatītājiem gan smieties, gan dziļi aizdomāties par dzīves un pasaules jautājumiem.