Otrdien, 2. decembrī, galvaspilsētā ar daudzveidīgu programmu atzīmēs jaunlatviešu kustības iedvesmotāja, jūrniecības popularizētāja un latviešu sabiedrisko ideju rosinātāja Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) 200. jubileju.
Jubilejas svinības sāksies pulksten 10.00 ar ziedu nolikšanu Krišjāņa Valdemāra atdusas vietā Lielajos kapos, kur piedalīsies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Rīgas pieminekļu aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Daina Pērkone un citi.
Krišjāņa Valdemāra 200. jubilejas svinības papildinās izstāde Brīvības laukumā, kuru plānots atklāt pulksten 10.00. Tā veidota sadarbībā starp Rīgas pieminekļu aģentūru un Rīgas Latviešu biedrību.
Bagātīgajam pasākumu klāstam dižgara dzimšanas dienā pievienosies arī “Latvijas Pasta” iniciatīva – pastmarka un īpašā dizaina aploksne “Krišjānis Valdemārs – 200″.
Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notiks Rīgas latviešu biedrības (RLB) ēkā Merķeļa ielā 13, Rīgā, no pulksten 13.00 līdz 19.00, un turpat visas dienas garumā būs apskatāma RLB vizuālās mākslas komisijas izstāde “Veltījums Krišjānim Valdemāram”.
Foto: Publicitātes foto
Pastmarkas “Krišjānis Valdemārs – 200” nominālvērtība ir 2,30 eiro, un tā paredzēta vienkāršas vēstules līdz 20 g nosūtīšanai Latvijā. Pastmarka būs pieejama 10 000, savukārt aploksne – 500 eksemplāros.
Foto: Publicitātes foto
Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere. Pastmarkas un aploksnes sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu klientu centros un pasta nodaļās, kā arī “Latvijas Pasta” e-veikalā.
Savukārt vakara noslēgumā pulksten 19.00 ēkas lielajā zālē gaidāms jubilejas svētku uzvedums “Mans sapnis par Latviju”.
Pasākumu programma 2. decembrī:
-
Pulksten 10.00 ziedu nolikšana un piemiņas brīdis K. Valdemāra atdusas vietā Lielajos kapos.
-
Pulksten 10.00 izstādes “Veltījums Krišjānim Valdemāram” atklāšana Rīgas Latviešu biedrībā.
-
Pulksten 13.00 –19.00 Latvijas Pasta izdotās pastmarkas “Krišjānim Valdemāram – 200” pirmās dienas zīmogošana Rīgas Latviešu biedrības vestibilā.
-
Pulksten 19.00 jubilejas svētku uzvedums “Mans sapnis par Latviju” Rīgas Latviešu biedrībā.
Krišjānis Valdemārs ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta latviešu sabiedriskās domas līderiem, kas radījis būtisku ietekmi gan jaunlatviešu kustības veidošanā, gan pirmās latviešu preses izveidē, gan arī jūrniecībā.
Krišjānis Valdemāra nozīmīgais devums ir novērtēts ne tikai Latvijā. Viņa jubileja iekļauta arī UNESCO svinamo gadadienu kalendārā, kas starptautiski izceļ dalībvalstu īpašās gadadienas, kas bijušas izšķirīgas svarīgu ideju virzībā, vai arī ievērojamu personību jubilejas, kuri piedalījušies kultūras, izglītības, zinātnes un citu UNESCO pārstāvēto jomu attīstībā.
Krišjānis Valdemārs bija viens no pirmajiem pieciem Rīgas Latviešu biedrības Goda biedriem, kas 1870. gada 15. februārī tika uzņemti biedrības runas vīru sapulcē,– līdzās Kurzemes gubernatoram Paulam fon Lilienfeldam, augsta ranga cara armijas virsniekam Aleksandram Kozlovam, skolotājam, publicistam, zinātņu popularizētājam Ernestam Dinsbergam un latviešu kora mūzikas pamatlicējam Jānim Cimzem.
Šis fakts apliecina Krišjāņa Valdemāra nozīmīgo lomu latviešu sabiedriskajā dzīvē un viņa ciešo saistību ar Rīgas Latviešu biedrību – pirmo oficiāli dibināto latviešu organizāciju, kas kopš 1868. gada kļuvusi par vienu no latviešu kultūras, izglītības un valstiskās apziņas pamatvērtībām.
Rīgā Krišjāņa Valdemāra piemiņa ir iemūžināta gan īpašā objektā, gan pilsētas infrastruktūrā. 1996. gadā Krišjāņa Valdemāra un Aristīda Briāna ielu krustojumā tika uzstādīta piemiņas zīme – granīta monolīts, kas atgādina kuģa ķīli. Tās autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Valdemāra vārds dots vienai no centrālajām Rīgas maģistrālajām ielām – Krišjāņa Valdemāra ielai. Iela ir 5,3 kilometrus gara un savieno abus Daugavas krastus, šķērsojot Āgenskalna, Ķīpsalas, Vecrīgas, Centra un Brasas apkaimes. Tā sākas krustojumā ar Slokas un Kalnciema ielām un noslēdzas pie Skanstes un Upes ielu krustojuma.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit