Viņš teica, ka šobrīd būtu piesardzīgs vērtējumos par miera panākšanu, jo pie sarunu galda “tā reāli neesam redzējuši pašu Krieviju”. “Līdz ar to, manuprāt, vismaz pagaidām šķiet, ka tā joprojām sagaida diezgan nopietnu kapitulāciju no Ukrainas puses ar iespēju, ja nepieciešams, turpināt šādu uzbrukumu. Un nedomāju, ka Ukraina tam piekritīs,” viņš teica.
Sārts arī komentēja, ka šajā gadījumā nav tik daudz runa par Krievijas nostāju, kā par viena cilvēka – Krievijas diktatora Vladimira Putina – nostāju. “Manuprāt, viņi mērķē uz tādu mieru jeb pauzi, kurā Ukraina ir vāja un novājināta un viņi var mēģināt turpināt iegūt ietekmi Ukrainā ar citiem instrumentiem,” sacīja Sārts.
Viņš arī norādīja, ka aizvien notiek divu resursu savstarpēja cīņa. Tas ir Krievijas resurss, kuru arvien vairāk atbalsta Ķīna, un tas savā ziņā izskaidro, kāpēc Krievija karu var tik ilgi turpināt. Un Ukraina, kuras resurss ir mazāks, bet kuru atbalsta Eiropa un Rietumu pasaule – šobrīd gan vairāk Eiropa, nekā visa Rietumu pasaule. Jautājums ir par to, kuram šie resursi sāks pietrūkt pirmajam, sacīja Sārts.