Īpaši zemi nodarbinātības rādītāji ir cilvēkiem ar zemu izglītību un tiem, kas dzimuši ārpus valsts, bet vislielākā dzimumu atšķirība darba jomā ir cilvēkiem ar vidējo izglītību.
Kopumā segregācija darba tirgū ir zemāka nekā ES vidēji, 27% sieviešu strādā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā kā speciālistes un 43% sieviešu ieņem vadītāja amatus.
Vienlaikus kopš 2015. gada ienākumu nevienlīdzība kopdzīvē esošiem pāriem ir palielinājusies. Atšķirība ir īpaši pieaugusi pāriem ar bērniem un pāriem vecumā no 25 līdz 49 gadiem.
Tomēr kopš 2015. gada ir samazinājies nodarbināto īpatsvars, kam ir risks nonākt nabadzībā. Sievietēm tie ir 16%, bet vīriešiem – 12%.
Secināts, ka visvairāk uzlabojumu nepieciešams zināšanu jomā. Šajā jomā Latvija ieņem pēdējo vietu ES, iegūstot 43,5 punktus. Būtiskākais faktors, kas ietekmē šo rezultātu, ir segregācija izglītības jomās – Latvija šeit ir 27. vietā ES ar 30,2 punktiem. Kopš 2015. gada nemainīgi vairāk nekā četri no pieciem absolventiem izglītības, veselības un labklājības, humanitāro zinātņu un mākslas jomā ir sievietes. Savukārt zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomās sieviete ir katrs trešais absolvents.