Eiropai nepieciešams savs plāns Ukrainas kara izbeigšanai
Eiropas Savienība atkal meklē iespējas panākt progresu sarunās par kara izbeigšanu Ukrainā, kamēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins gatavojas tikties ar ASV sarunu vedējiem Maskavā. Šis situācija ir kā skaidrs signāls Eiropas aizsardzības komisāram Andrius Kubilius, ka kontinentam steidzami jāstiprina sava ģeopolitiskā stāvokļa, viņš atklāja Euronews rīta raidījumā “Europe Today”.
Aicinājums uz neatkarīgu iniciatīvu
Eiropiešiem nepieciešams izstrādāt pašu miera plānu Ukrainai, negaidot iniciatīvu no amerikāņiem, uzsvēra Eiropas Komisijas aizsardzības komisārs Andrius Kubilius. Viņš norādīja uz nepieciešamību pārvarēt zināmas mentalitātes barjeras, kas mudina gaidīt risinājumus no Vašingtonas. “Būtu ļoti labi, ja mums būtu savs plāns un tad, zināt, mēs varētu to salīdzināt ar amerikāņu plānu, lai redzētu, kas ir labs un ko mēs vēlētos apspriest,” piebilda Kubilius. Komisārs pauda pārliecību, ka Eiropa virzās pareizajā virzienā, jo arvien vairāk tiek saprasta nepieciešamība būt neatkarīgākiem gan aizsardzības spēju ziņā, gan ģeopolitiskajā stāvoklī.
ASV un Krievijas sarunu konteksts
Šie notikumi risinās laikā, kad ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkovs un znotins Džareds Kušners paredzēti tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, lai turpinātu sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu. Šī tikšanās notiek pēc pagājušajā nedēļā nopludinātā jaunā miera plāna priekšlikuma, ko kopīgi izstrādājušas Vašingtona un Maskava. Plāns izraisīja satraukumu Ukrainā un Eiropā, jo tas bija acīmredzami Krievijas interesēs. Tika paredzēts, ka Ukraina atsakās no Donbasa reģiona, ierobežo savu militāro spēku lielumu un atsakās no vēlmes pievienoties NATO.
Eiropas reakcija un turpmākie soļi
Šī situacija izraisīja jaunu diplomātisku kontaktu vilni Eiropā, tostarp tā dēvēto “Gribētāju koalīcijas” sanāksmi. Eiropieši izvirzīja pretpriekšlikumus, kas Savienotajām Valstīm un Ukrainai lika izstrādāt “atjauninātu un precizētu miera satvaru” tikšanās laikā Ženēvā pagājušajā nedēļā. Tas kļūs par pamatu otrdien paredzētajām sarunām starp ASV un Krieviju. Taču šī sākotnējā nesaskaņa vēlreiz uzsvēra Eiropas grūtības panākt sev pienācīgu vietu sarunu procesā, lai gan tā ir lielākā militārā un finansiālā atbalsta donore karadarbības skartajai valstij un ir gatava uzņemties lielāko daļu drošības garantiju, kas Ukrainai būs nepieciešamas miera noslēgšanas gadījumā. Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien uzsvēra, ka neviens vienošanās netiks virzīta uz priekšu bez Eiropas līdzdalības, pieprasot, lai process virzās uz priekšu ar eiropiešiem “pie galda”. Viņš piebilda, ka vēl nav pieņemti galīgi lēmumi un ka tuvākajās dienās eiropieši turpinās apspriest drošības garantijas.
Kubilius: “Slikts darījums ir slikts visiem”
Kubilius sacīja, ka ir “labi”, ka Tramps “uzņemas iniciatīvu” un “cenšas panākt mieru”. Viņš gan izteica bažas par to, vai piedāvātais miera plāns nodrošinās “taisnīgu un ilgtermiņa mieru”. “Tas ir tas, par ko mums vajadzētu raizēties, un mēs stāvam kopā ar Ukrainu. Protams, Ukraina vēlas mieru, un mēs visi vēlamies mieru,” viņš piebilda. “Slikts darījums būtu slikts ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai, jo mums noteikti ir jāsaprot un nopietni jāuztver mūsu izlūkdienestu ziņojumi, ka tuvāko gadu laikā Krievija varētu būt gatava pārbaudīt 5. pantu,” viņš arī teica. Līdzīgi kā augstā pārstāve Kaja Kallasa, Kubilius atbalstīja priekšlikumu par reparāciju aizdevumu, kas ļautu Eiropai izmantot gandrīz 200 miljardus eiro no Krievijas Centrālās bankas iesaldētajiem aktīviem savā jurisdikcijā, lai nodrošinātu finansiālu palīdzību Ukrainai nākamos divus gadus. Šo priekšlikumu gan bloķē Beļģija, kur atrodas lielākā daļa aktīvu, pieprasot lielāku riska un sloga dalīšanu attiecībā uz iespējamo Maskavas atbildes reakciju. Kubilius tomēr norādīja, ka aizdevums “būtu ļoti svarīgs”, jo šāda finansiālā atbalsta summa “varētu pārliecināt Putinu, ka viņš neko nesasniegs”. ES līderi paredzēts pieņemt galīgo lēmumu par šī plāna virzību savā sanāksmē 18. decembrī.