Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Paredzams, ka pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt nākama gada budžetu un to pavadošos likumprojektus.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,9 miljardi eiro. Šā gada ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 1,1% apmērā, savukārt nākamā gada budžetā izaugsme plānota 2,1% apmērā, bet turpmākajos gados – līdz 2,2%.
Vērtējot ministriju priekšlikumus budžetam, valdība noteica, ka mērķdotācijās pašvaldībām nākamgad būs 674,543 miljoni eiro iepriekš pirmajā lasījumā paredzēto 676,286 miljonu eiro vietā.
Starp pirmo un otro lasījumu Saeimā valdība ir atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu 22,3 miljonu eiro apmērā 2026. gada valsts budžetam. Līdzekļi papildu resursiem tiek rasti, samazinot valsts parāda vadības izdevumus desmit miljonu eiro apmērā, kā arī papildu līdzekļi valsts budžetā tika rasti no AS “Latvijas valsts meži”, pārskatot dividendēs plānotos ieņēmumus 12,3 miljonu eiro apmērā.
Nozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta “Rail Baltica” pārprojektēšanai – astoņi miljoni eiro, savukārt 1,4 miljoni eiro paredzēti “Rail Baltica” projekta Latvijā ieviešanas izvērtējuma veikšanai.
Lauku ģimenes ārstu atbalstam plānoti 4,8 miljoni eiro. Vēl 1,8 miljoni eiro novirzīti atbalstam vardarbībā cietušajiem, bet sakrālā mantojuma saglabāšanai novirzīts viens miljons eiro.
Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursu īstenošanai papildus paredzēti 402 908 eiro. Papildu līdzekļus valdība atbalstīja arī Izglītības un zinātnes ministrijai pedagogu atbalstam, kā arī Veselības ministrijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības punkta izveidei Indras pagastā – 349 536 eiro.