Šī gada 5. decembrī 75. dzimšanas dienu svinētu režisors un operators Juris Podnieks (1950-1992). Pieminot izcilo dokumentālistu, viņa jubilejas gada noslēgumā gaidāmi vairāki nozīmīgi pasākumi.
Vēl līdz 6. decembrim LKA Latvijas Kino muzejā apskatāma bagātīga izstāde “Podnieka laiktelpa”, portālā filmas.lv pastāvīgi pieejama Jura Podnieka filmu kolekcija, bet 4. decembrī tiks atvērts Jura Podnieka dienasgrāmatu sējums un LKA Mazajā zālē paredzēts Latvijas Radio kora un horeogrāfes Lilijas Liporas koncerts “Sarunas bez vārdiem”.
Lasiet arī
Izstāde Kino muzejā un filmu izlase tiešsaistē Izcilajam dokumentārā kino režisoram un operatoram Jurim Podniekam 2025. gada 5. decembrī apritēs 75 gadi, tāpēc ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu 2025. gadā īstenota programma “Jura Podnieka gads” – tās ietvaros notikuši zinātniski pasākumi un Jura Podnieka filmu skates, Latvijas Kino muzejā oktobrī atvērta kuratoru Annas Vidulejas un Kristapa Epnera veidota izstāde “Podnieka laiktelpa”, kas apskatāma vēl līdz 6. decembrim. Nacionālā Kino centra portālā “filmas.lv” Patriotu nedēļā (11.-19.11.) Jura Podnieka filmu izlase bija pieejama tiešsaistē visā pasaulē, no 19. novembra režisora un operatora filmu kolekcija ir papildināta un turpmāk skatāma Latvijas teritorijā bez laika ierobežojuma.
Jauns izdevums ar Podnieka dienasgrāmatu ierakstiem
Tieši Jura Podnieka dzimšanas dienas priekšvakarā, 4. decembrī pulksten 17, Latvijas Kino muzejā tiks atvērta grāmata “Juris Podnieks. Dienasgrāmatas. 1975–1981” (izdevējs Latvijas Mediji, sastādītājs un redaktors – kinopētnieks Agris Redovičs). Tas ir izcilā režisora jaunības dienu pierakstu un dienasgrāmatu apkopojuma pirmais sējums, aptverot laiku no pirmajiem patstāvīgajiem operatordarba soļiem līdz pirmās pilnmetrāžas filmas “Strēlnieku zvaigznājs” tapšanai – “nozīmīgs kultūras dokuments, kas ļauj lasītājam iepazīt ne vien kinovēsturi, bet arī dziļi cilvēcīgu, domājošu un jūtīgu mākslinieku, viņa šaubu un meklējumu ceļu, Podnieka radošās enerģijas un ētiskā kodola spēku.”
Foto: Latvijas Mediji Koncerts “Sarunas bez vārdiem”
4. decembrī pulksten 19, LKA Latvijas Kino muzejs aicina uz režisoram veltītu koncertu “Sarunas bez vārdiem”, programmā skanēs Džona Keidža, Riharda Zaļupes, Jāņa Ivanova un Žibokles Martinaitītes mūzika. Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava un dejotāja un horeogrāfe Lilija Lipora aicinās ceļojumā, glezniecisku skaņu un kustību pasaulē, kuru rada un veido unikāli instrumenti — cilvēka balss un cilvēka ķermenis. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojami visdažādākās intensitātes otas triepieni un krāsu faktūras, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi, kurus Latvijas Radio kora balsis, Lilijas Liporas kustība un gongu spēle padara par dzīviem mākslas darbiem.
Koncerts notiks LKA Mazajā zālē, Miera ielā 58a. Ieeja bez maksas, iepriekš piesakoties līdz 2.12, rakstot uz kinomuzejs@kinomuzejs.lv.
Par Juri Podnieku
Juris Podnieks (1950–1992) bija viens no ievērojamākajiem latviešu dokumentālistiem, izcils operators un vēlāk arī režisors. Viņš sāka kā operators, kopā ar Hercu Franku strādājot pie filmām “Aizliegtā zona” (1975) un “Vecāks par desmit minūtēm” (1978). “Strēlnieku zvaigznājs” (1982), Podnieka pirmā pilnmetrāžas filma, lauza priekšstatus par latviešu strēlniekiem, runājot par būtiskiem tautas vēstures notikumiem. Podnieka filma “Vai viegli būt jaunam?” (1986) bija kā svaiga gaisa malks stagnējošā valstī, kur viņš uzsāk nebijuši atklātu sarunu ar jauniešiem.
1990. gadā Podnieks sāka darbu pie sava meistardarba “Krustceļš”, kas emocionāli runā par Baltijas tautu likteni un neatkarības centieniem.
1991. gada 20. janvārī Podnieks kopā ar operatoriem Andri Slapiņu un Gvido Zvaigzni izgāja Rīgas ielās, lai filmētu padomju spēku uzbrukumu barikāžu laikā. Abi kinooperatori tika nošauti. Nākamajā dienā Podnieks nāca klajā ar paziņojumu: “Mēs devāmies kaujas laukā, lai ar kameras palīdzību meklētu patiesību – tas bija mūsu vienīgais ierocis. Tie, kuri šāva uz mums, ir sistēmas vergi – marionetes varas rokās. Tieši šī sistēma mūs visus šos gadus ir žņaugusi.”
Juris Podnieks gāja bojā nelaimes gadījumā 1992. gada 23. jūnijā 41 gada vecumā.
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit