Krievijas vienīgā priekšrocība pret NATO ir pārsteigums, uzsver NBS komandieris Kaspars Pudāns
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns uzsver, ka Krievijas vienīgā būtiskā priekšrocība, ja tā nolemtu uzbrukt NATO valstīm, būtu spēja pārsteigt. Tāpēc Latvijas valsts aktīvi strādā divos virzienos: rūpīgi gatavojas, lai šāds pārsteigums nenotiktu, un veic pasākumus, ko varētu dēvēt par drošības “apdrošināšanu”.
Latvijas gatavība un robežas stiprināšana
NBS komandieris skaidro, ka gatavošanās ietver pastiprinātas izlūkošanas aktivitātes, savukārt “apdrošināšana” nozīmē šķēršļu izveidi strategically svarīgās vietās, kas netraucē ikdienas sociālajiem un tautsaimniecības procesiem. Viens no diskusiju objektiem pēdējā laikā ir bijusi dzelzceļa sliežu demontāža austrumu pierobežā vēl miera apstākļos. Pudāns gan norāda, ka sliežu jautājums ir tikai neliela daļa no plašākiem pretmobilitātes pasākumiem un kopējās Latvijas robežas stiprināšanas stratēģijas.
Latvijas austrumu robeža, kas stiepjas vairāk nekā 280 kilometru garumā ar Krieviju un ap 170 kilometru ar Baltkrieviju, ir kļuvusi par nozīmīgu fokuspunktu valsts drošības stiprināšanā. Pēc migrācijas krīzes 2015. gadā un īpaši pēc Baltkrievijas organizētās migrantu plūsmas uz ES 2021. gadā, Latvija ir nolēmusi veidot daudz stingrāku robežas infrastruktūru. Šobrīd notiek aktīva darba pie Baltijas aizsardzības līnijas attīstīšanas, kas ietver aizsardzības pozīciju, prettanku grāvju, munīcijas noliktavu un citu aizsardzības elementu izveidi gar Krievijas un Baltkrievijas robežu.
Pretmobilitātes pasākumi un dzelzceļa nozīme
Diskusijas par dzelzceļa sliežu demontāžu pierobežā ir aktualizētas, jo dzelzceļš varētu tikt izmantots pretinieka ātrai pārvietošanās un loģistikas nodrošināšanai Latvijas teritorijā. Militārais eksperts Igors Rajevs gan pauž skepsi par šādu pasākumu īstenošanu tieši pašlaik, uzsverot, ka Krievijai ir spēja ātri atjaunot sliežu ceļus un ka starptautiskā situācija var mainīties. Viņš piekrīt, ka draudu gadījumā sliežu demontāža būtu nepieciešama, taču uzsver, ka šādus darbus var veikt arī relatīvi īsā laikā, ja draudi kļūst reāli. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir norādījis, ka drošības intereses noteikti ieņems pirmo vietu, lemjot par sliežu ceļu nākotni pierobežā, un nav izslēdzis šādu demontāžu, ja to prasīs situācija.
NBS komandieris Kaspars Pudāns skaidro, ka ir sagatavoti detalizēti plāni, kā zināmos apstākļos liegt mobilitāti pa dzelzceļu, taču tiek meklētas arī citas metodes, lai mazinātu pretinieka pārsteiguma iespējas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paredzējis apspriest šo jautājumu ar Baltijas valstu prezidentiem. Arī valdība un drošības iestādes strādā pie atzinuma par sliežu nojaukšanas ietekmi, kas jāiesniedz līdz gada beigām.
NATO iesaiste un Krievijas draudi
Krievijas agresīvā politika un pastāvīgie draudi NATO dalībvalstīm ir licis aliansei pastiprināt savu austrumu flangu. Latvijas pievienošanās NATO un tās aktīvā dalība alianses kolektīvās drošības stiprināšanā ir vitāli svarīga. Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO, kā arī Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības spēju stiprināšana, sniedz Latvijai spēcīgāku kolektīvo aizsardzību Baltijas jūras reģionā.
Eksperti brīdina, ka Krievija, iespējams, pēc aktīvās karadarbības Ukrainā beigām sāks gatavoties uzbrukumam kādai no NATO dalībvalstīm, izmantojot hibrīdkara taktiku – kiberuzbrukumus, dezinformācijas kampaņas un destabilizējošas operācijas. NBS komandieris Pudāns uzsver, ka pilnībā pasargāties no agresora pārsteiguma brīža ir gandrīz neiespējami. Pat ja, piemēram, pirmais dronu uzbrukums netiktu pilnībā atvairīts, NATO pretatbildes darbības neaprobežotos tikai ar gaisa aizsardzību, bet vērstos arī pret dronu palaišanas vietām un vadības centriem sauszemē.
NBS attīstība un nākotnes prioritātes
Kaspars Pudāns, kurš izvirzīts NBS komandiera amatam, uzsver nepieciešamību attīstīt esošos NBS resursus valsts aizsardzības spēju veicināšanai. Viņa prioritāte ir nodrošināt, lai ar esošajiem resursiem būtu iespējams aizsargāt valsti četru gadu laikā, pilnveidojot apmācību un attīstot sadarbību. Viens no būtiskākajiem soļiem ir Valsts aizsardzības dienesta (VAD) pilnveidošana, kas jauniešiem nodrošina vienpadsmit mēnešu ilgu militāro apmācību un ir parādījis ļoti pozitīvus rezultātus, daļai jauniešu izvēloties turpināt karjeru NBS.
Latvijas ārējās robežas stiprināšana ir nepārtraukts process, kas ietver gan fizisku šķēršļu, gan modernu digitālu risinājumu izveidi, piemēram, viedās kameras un sensoru sistēmas. Eiropas Savienības komisārs migrācijas un iekšlietu jautājumos Magnuss Brunners ir uzslavējis Latviju par ieguldījumu Eiropas Savienības ārējās robežas sargāšanā un solījis turpmāku atbalstu no Briseles.
Kopumā situācija pieprasa pastāvīgu gatavību un stratēģisku plānošanu, lai nodrošinātu Latvijas un visas NATO drošību mainīgajā ģeopolitiskajā vidē. Pārsteigums ir vienīgā priekšrocība, ko Krievija vēl varētu izmantot, taču Latvijas apņēmība stiprināt savu aizsardzību un robežas ir skaidrs signāls, ka šī priekšrocība tiek aktīvi mazināta.