Eiropas Savienības (ES) Migrācijas un patvēruma paktā noteiktais solidaritātes princips paredz, ka dalībvalstīm būs jāizvēlas – pieņemt noteiktu migrantu skaitu vai samaksāt par atteikšanos to darīt. Savukārt Latvija vēlas lūgt izņēmumu no dalības šajā bēgļu uzņemšanas solidaritātes mehānismā. Kādus pienākumus dalībvalstīm paredz ES Migrācijas un patvēruma pakts? Kādus izņēmumus vēlas Latvija un cik lielas iespējas ir tos panākt? Un vai jūtams dalībvalstu spiediens vispār pārskatīt ES migrācijas un patvēruma principus? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā “Spried ar Delfi” ceturtdien, 4. decembrī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Andri Kužnieku un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Kasparu Āboliņu.
Jau vēstīts, ka šī gada novembrī Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar ziņojumu, kas atklāja migrācijas prognozi 2026. gadam, dalībvalstu iedalījumu kategorijās pēc migrācijas spiediena un priekšlikumus par ikgadējās solidaritātes rezerves izveidošanu.
EK ir nākusi klajā ar viedokli, ka Spānija, Itālija, Grieķija un Kipra ir migrācijas skartas valstis, tāpēc no tām migranti būtu jāpārvieto uz citām ES dalībvalstīm. Tāpat dalībvalstīm ir ierosināts mehānisms, lai noteiktu kopējo pārvietojamo patvēruma meklētāju skaitu un naudas summu, kas katrai valstij vai nu jāmaksā, vai jākompensē. Konkrēti skaitļi nav publiski pieejami. Tos ES dalībvalstis vēl apspriedīs un līdz gada beigām vienosies gan par patvēruma meklētāju skaitu, gan naudas summu, kas katrai valstij būtu jāmaksā.
Atbilstoši šim EK piedāvājumam Latvija kopā ar Lietuvu un vēl citām dalībvalstīm ir ierindota to valstu grupā, kuras atrodas “migrācijas spiediena riska situācijā”, kas paredz, ka Latvijai ir jāpiedalās solidaritātes mehānismā ar kādu no piedāvātajiem atbalsta veidiem.
Lasiet arī
Tomēr jau izskanējis, ka Iekšlietu ministrija ir iesniegusi papildu informāciju EK, lai atkārtoti lūgtu izņēmumu no dalības bēgļu uzņemšanas solidaritātes mehānismā.
Kā skaidroja ministrijā, Latvijai ir arī iespēja izvēlēties trešo dalības veidu, kas ir dalībvalsts atbalsts, sniedzot savu ekspertu zināšanas vai dalību, vai arī sniedzot tehnisko atbalstu. Ministrija EK ir norādījusi, ka Latvija jau ir piešķīrusi ievērojamus resursus, lai nodrošinātu ES austrumu robežas drošību vairāk nekā četru gadu garumā, tāpat tiek ieguldīti būtiski finanšu resursi, izbūvējot fizisko un tehnoloģisko robežu uz Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas–Krievijas robežas. Tāpat atzīmēts, ka Latvija ir uzņēmusi par 20% vairāk no jauna iebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju, salīdzinot 2024. gadu ar 2023. gadu, kā arī attiecīgajā periodā Latvijā uzņemti vairāk nepilngadīgo ukraiņu, nekā tas noticis ES vidēji.
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Migranti.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit