Analizējot skolu tīklu pēdējos mācību gados, IZM secinājusi, ka no kopējā pašvaldību dibināto vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla redzams, ka vairums jeb 62,8% izglītojamo 2024./2025. mācību gadā izglītību ieguva vidusskolās, kas veido 40,8% no visām izglītības iestādēm. Kopumā Latvijā lielākā disproporcija vērojama pamatskolās, jo tās veido 46,4% no visām izglītības iestādēm, taču tajās mācās tikai 23,5% skolēnu.
Vidējais skolēnu skaits izglītības iestādēs pa izglītības iestādes tipiem būtiski atšķiras, proti, sākumskolā vidēji ir 264 skolēni, pamatskolā – 211 skolēni, vidusskolā un valsts ģimnāzijā – apmēram 640 skolēni, taču izglītības iestādes lielums būtiski atšķiras pa urbanizācijas līmeņiem. Tas savukārt rāda līdzīgu tendenci visos izglītības iestādes tipos – vidējais skolēnu skaits izglītības iestādē viszemākais ir lauku teritorijās un visaugstākais – pilsētās.
Lauku teritorijās un mazapdzīvotajās teritorijās mācās 11% no kopējā skolēnu skaita, taču šajās teritorijās atrodas otrs lielākais vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu skaits, kas ir 37,3% no kopējā izglītības iestāžu skaita. Īpaša uzmanība pievēršama pamatskolas posmam, kurā lauku un mazapdzīvotās teritorijās mācās 10,3% no kopējā skolēnu skaita, bet izglītība tiek īstenota 37,3% izglītības iestāžu.
Papildus, izvērtējot viena skolēna mācību gada izmaksas atkarībā no urbanizācijas līmeņa, var secināt, ka lauku teritoriju izglītības iestādēs viena skolēna izmaksas ir visaugstākās – līdz pat 3500 eiro mācību gadā. Salīdzinājumam – viena skolēna mācību izmaksas pilsētu skolās lielākoties variē no 1500 līdz 2000 eiro mācību gadā.