Līdzīgs balsojums notika arī par Baltkrieviju, noraidot priekšlikumu gan par pilnīgu diskvalifikāciju (119 pret, 48 par, deviņi atturējās), gan par daļēju diskvalifikāciju (103 pret, 63 par, desmit atturējās).
LPK prezidente norāda, ka pirms balsojuma Seulā varēja just daudzu valstu labvēlību pret Krieviju un Baltkrieviju, aicinot balsojumā nodalīt politiku no sporta. Īpaši atbalstošas bija Āfrikas valstis.
“Protams, mēs tam nepiekrītam, jo sports ir Krievijas maigās varas politikas izpausme, ko pēc tam viņi izmanto savā propagandā,” komentē Dadzīte.
Tiek ziņots, ka mulsinošs ir bijis arī pats balsošanas process, kas sākotnēji tika plānots 26.septembrī ar elektronisko balsošanas sistēmu, taču tehnisku iemeslu dēļ balsošana pārcelta uz 27.septembri, izmantojot manuālu balsu skaitīšanu.
Tāpat ne Latvijas, ne Igaunijas pārstāvjiem nav bijis iespējas debatēt pirms balsojuma, organizatoriem to pamatojot ar ierobežotām iespējām laika trūkuma dēļ.
LPK ziņo, ka šobrīd IPC Ģenerālajā asamblejā uz nenoteiktu laiku ir izsludināts pārtraukums un balsojums par valdes locekļiem turpināsies tiešsaistē. Ņemot vērā šos apstākļus un dažādas citas darbības pirms vēlēšanām, Dadzīte apšauba Ģenerālajā asamblejā veikto balsojumu godīgumu.
Jau ziņots, ka Ukraina sestdien ar sašutumu reaģēja uz IPC lēmumu atcelt Krievijas un Baltkrievijas sportistu daļējo diskvalifikāciju.
Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs paziņoja, ka tie, kas IPC Ģenerālajā asamblejā Seulā balsoja par šo lēmumu, ir nodevuši “savu sirdsapziņu un olimpiskās vērtības”.