Ukrainas Ārlietu ministrs Atklāj Putina Kara Plāna Divus Galvenos Mērķus
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha ir sniedzis skarbus atklājumus par Krievijas prezidenta Vladimira Putina stratēģiskajiem mērķiem, uzsverot, ka viņa tā dēvētajā “kara plānā” ir divi galvenie punkti. Šie atklājumi nāk pēc masīvā Krievijas gaisa trieciena Ukrainai un tās kritiskajai enerģētikas infrastruktūrai, kas notika 29. novembra naktī. ministrs Sibiha kritiski novērtējis šo uzbrukumu, norādot uz tā plašo mērogu un postošajām sekām.
Masīvais Uzbrukums un Tā Sekas
29. novembra naktī Krievijas spēki veica koordinētu un visaptverošu uzbrukumu Ukrainai, mērķējot tieši uz tās enerģētikas infrastruktūru. Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība ziņo, ka tika izmantoti 596 dažādi droni un 36 spārnotās un ballistiskās raķetes. Lai gan Ukrainas pretgaisa aizsardzība demonstrēja ievērojamu efektivitāti, notriecot 577 gaisa mērķus, tomēr 35 droni un vairākas raķetes sasniedza savus mērķus, izraisot postījumus 22 dažādās vietās. Kijiva un tās reģions cieta īpaši smagi, kur uzbrukumu rezultātā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, bet vairāk nekā desmit tika ievainoti. Bojāti tika nozīmīgi enerģētikas infrastruktūras objekti, radot bažas par turpmāko apgādi un valsts noturību aukstajā sezonā.
Putina “Kara Plāna” Divi Galvenie Pīlāri
Ārlietu ministrs Sibiha izteicies, ka Putina “kara plāns” ir balstīts uz diviem galvenajiem elementiem. Pirmais ir tiešs militārs spiediens un Ukrainas infrastruktūras graušana, lai destabilizētu valsti un mazinātu tās spēju pretoties. Otrais, un ne mazāk svarīgs, ir politiskās un starptautiskās spriedzes izmantošana. Sibiha īpaši norādījis uz to, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins bieži vien izmanto starptautisku notikumu un politiķu vizītes kā aizsegu saviem agresīvajiem uzbrukumiem. Kā piemēru viņš minējis Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizīti Maskavā, norādot, ka šāda vizīte tika izmantota, lai paslēptu plaša mēroga triecienus pret Ukrainu. Viņš salīdzina šādu rīcību ar teātra izrādi, kurā politiķi tiek izmantoti kā “aktieri” Putina “asiņainajā izrādē”, lai radītu ilūziju par diplomātiju, kamēr patiesībā tiek plānoti un īstenoti brutāli uzbrukumi. “Putins vēlas paildzināt karu par katru cenu,” uzsvēris ministrs, norādot uz Krievijas līdera cinismu un neiecietību pret cilvēku dzīvībām.
Starptautiskās Attiecības un Politiskā Manipulācija
Sibiha ir kritiski izteicies par politiķiem, kuri, viņaprāt, kļūst par instrumentiem Putina agresīvajos nodomos. Viņš minējis gadījumu 2024. gadā, kad tūlīt pēc Orbāna vizītes Kremlī Krievijas armija uzbruka Ohmatdet bērnu slimnīcai Kijivā. Šis ir graujošs piemērs tam, kā Krievija izmanto diplomātiskos pasākumus, lai maskētu savus kara noziegumus. Ministrs uzsvēris, ka šāda rīcība demonstrē Putina gatavību upurēt nevainīgus cilvēkus un graut starptautiskās normas, lai sasniegtu savus imperiālistiskos mērķus. Ārlietu ministrs arī paudis skepsi par dažu starptautisku diplomātisko iniciatīvu efektivitāti, norādot, ka agrākie centieni panākt globālu atbalstu nav pilnībā attaisnojis cerības, un nav manāms būtisks progress. Viņš kritizējis arī pret Krieviju vērstās sankcijas, uzskatot tās par neefektīvām un dažkārt pat kaitīgām Ukrainas ekonomiskajām interesēm. Šī nostāja ir zināms pavērsiens salīdzinājumā ar iepriekšējām Ukrainas amatpersonu runām, kas uzsvēra diplomātiskās līdzdalības un sadarbības nozīmi. Sibiha ir paudis šaubas par esošā militārās palīdzības un enerģētiskās drošības pasākumu ilgtspēju, uzdodot jautājumu, vai pašreizējās saistības spēs apmierināt Ukrainas vajadzības turpinātā konflikta apstākļos, īpaši ņemot vērā globālo resursu ierobežojumus citu ģeopolitisko problēmu dēļ.
Ukrainas Nenovēršamā Pretestība
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem un Krievijas agresijas intensitāti, Ukrainas tauta turpina demonstrēt neaptveramu drosmi un pašaizliedzību savas brīvības un neatkarības aizstāvībā. Kā norāda Latvijas Ārlietu ministrija, Krievijas neizprovocētais karš pret Ukrainu tiek stingrākajā veidā nosodīts, un tiek pieprasīta agresijas pārtraukšana un spēku izvešana no starptautiski atzītās teritorijas. Ukraina, cīnoties par savu nākotni un suverenitāti, ir apliecinājusi savu tiesības brīvi izvēlēties savu ceļu. Krievija nav spējusi īstenot savus sākotnējos mērķus, un, nespējot sakaut Ukrainas bruņotos spēkus, tā pastiprina teroru pret civiliedzīvotājiem. Atbalsts Ukrainai gan Latvijā, gan pasaulē ir nepieciešams turpināt, sniedzot politisko, humāno, finansiālo, ekonomisko un militāro palīdzību, lai nodrošinātu taisnīgu mieru un valsts suverenitātes saglabāšanu.