“Aģentam pateicu, ka gribu, lai viņš paskatās, kas ir tirgū pieejams. Lai izmet manu vārdu tirgū,” stāstīja Oskars Batņa. “Bija interese no Somijas trīs klubiem. Galvenie piedāvājumi bija tieši no Somijas. Zinu somu hokeju, un mani tas priecēja. Vajadzēja tikai izvēlēties.”
“Finansiāli labs piedāvājums, un arī zināju Lahti pilsētu – sestā lielākā Somijā,” izvēli par labu pelikāniem skaidroja Batņa. “Kad pats biju Somijā, viņi divas reizes bija finālā. Pagājušajā sezonā bija finansiālās problēmas, bet visi jautājumi ir sakārtoti, cik esmu sapratis. Varbūt komanda tagad nespēlē labāko hokeju, bet zināju, ka man būs liels spēles laiks, zināju, ka man te būs iespējas.”
“Viņiem bija problēmas ar vārtu priekšu. Teica, ka pietrūkst tieši tāds spēlētājs kā es – kurš iet tajās ne pašās foršākajās vietās un cīnās par ripu, kurš ir vārtu priekšā,” norādīja centra uzbrucējs.
Batņa kopš pievienošanās Lahti “Pelicans” piecos mačos atzīmējies ar trīs rezultatīvām piespēlēm. Hradeckrāloves “Mountfield” rindās viņš šosezon 19 spēlēs guva divus vārtus, kas arī bija vienīgie punkti.
“Man jau vasarā bija atrasta cita komanda. Čehijā drīkstēja būt seši ārzemnieki, un man pateica, ka esmu uz robežas, ka varu skatīties apkārt. Atradām komandu Somijā, panācām mutisku vienošanos, un pēkšņi čehu ģenerālmenedžeris saka, ka tagad atļauti astoņi ārzemnieki. Man tur saka, ka būšu liels komandas spēlētājs, man uzticēsies. Kad atbraucu, sākumā nemaz nebiju ielikts pie pamatsastāva. Malos, malos pa to… Uzreiz no sākuma nebija uzticības, nebiju viņu atslēgas spēlētājs, un ir grūti ieiet sezonas ritmā.”
“Tev atņem spēles laiku, tev atņem lomu vairākumā. Tad arī statistika grūtāk veidojas. Tiec iespēlēts maiņā, kurā no tevis prasa tikai skriešanu. Neuzskatu, ka esmu skrējējs – varu iedot arī ko vairāk,” pauda Batņa. Viņš devies pie ģenerālmenedžera un centies vienoties par došanos uz Somiju, lēmumu pamatojot ar vēlmi cīnīties par vietu Latvijas izlasē, lai aizbrauktu uz Milānas olimpiskajām spēlēm. “Beigās diezgan pozitīvi sanāca visu sarunāt.”
Batņa uz šī gada pasaules čempionātu rāvās par spīti savainojumam, tagad nomainīta komandai, lai cīnītos par braukšanu uz olimpiskajām spēlēm. Kāpēc? “Gribu ticēt, ka esmu patriots. Tā ir vieta, kur es varu iedot no sevis Latvijai. Emocijas ir daudz citādas. Tādas klubos neiegūsti – tikai valstsvienībā. Emocijas, Latvijas fani. To ir grūti izskaidrot. Tas ir kaut kas pavisam citāds.”
Batņa Somijā spēlēja pirms došanās uz Čehiju. Pārstāvot Mikeli “Jukurit”, viņš 2023./24. gada sezonas 59 spēlēs guva 20 vārtus un sakrāja 38 punktus, gūtajos vārtos dalīdams desmito vietu līgā.
“Somijā visi sastāvā ir spēlējoši hokejisti, visiem patīk spēlēt ar ripu. Man ir vieglāk saprast partnerus. Zini: ja slido, tad tev iedos piespēli. Tu pats atveries, ja vairāk spēlē ar ripu. Ja dod vairākumu, tad ir vieglāk atzīmēties statistikas ailēs,” teica Batņa. “Čehijā ir spēka hokejs, nav tik dinamisks. Manuprāt, nav īpaši skatāms. Ciešs, riktīgs aizsardzības hokejs. Somijā ir spēlējošs hokejs, ātrs un dinamisks, daudz meistarīgu spēlētāju.”