Putins nosūta draudīgu vēstījumu Eiropai
Krievijas līderis Vladimirs Putins izteicis skarbus brīdinājumus Eiropas valstīm, paziņojot, ka Krievija ir pilnībā gatava karam, ja Eiropa to vēlēsies. Šie izteikumi izskanējuši laikā, kad starptautiskā aina kļūst arvien saspringtāka, liekot domāt par iespējamu turpmāku eskalāciju.
Krievijas agresijas retorika un gatavība
Putins apgalvo, ka Krievijai nav nodoma uzsākt militāru konfliktu ar Eiropas valstīm, tomēr viņš uzsvēra, ka agresorvalsts ir “gatava karam tieši tagad”, ja Eiropa pati izvēlēsies provokācijas ceļu. Viņš kritizējis Eiropas politisko retoriku, norādot, ka tā virzās kara virzienā, nevis miermīlīgu risinājumu meklējumos. Krievijas prezidents uzsvēra, ka gadījumā, ja Eiropa izvēlēsies konfrontāciju, situācija varētu kļūt neatgriezeniska un sarunām vairs nebūtu ar ko vest.
Rietumu reakcija un NATO nostāja
Šie Putina paziņojumi izskan laikā, kad vairākas Eiropas valstis, tostarp Vācija, ir izteikušas bažas par Krievijas potenciālo agresiju, prognozējot iespējamu konfliktu jau tuvākajos gados. NATO ir reaģējusi uz šiem paziņojumiem ar zināmu skepsi, norādot, ka Krievijai trūkst resursu, lai uzvarētu NATO vai izvērstu plaša mēroga konfliktu. Alianse uzsver savu vienotību un kolektīvās aizsardzības principu, kas padara Krievijas draudus mazāk ticamus. Tomēr NATO turpina stiprināt savu aizsardzību un atbalstīt sabiedrotos, ņemot vērā Krievijas pausto agresiju.
Eiropas drošības nākotnes scenāriji
Dažādi eksperti un analītiķi norāda, ka Krievija jau ilgstoši gatavojas iespējamai konfrontācijai ar Eiropu, izmantojot gan hibrīdos uzbrukumus, gan informatīvo karu. Tiek prognozēts, ka Krievija varētu būt gatava jaunam karam Eiropā jau līdz 2030. gadam, taču precīzi scenāriji un šo draudu ticamība joprojām ir diskusiju objekts. Krievijas ekonomikas pielāgošanās kara vajadzībām un tās militārā potenciāla atjaunošana ir būtiski faktori, kas ietekmē šos aprēķinus.