Tika noskaidrots, ka uzņēmējs viņam piederošā piena lopkopības nozares uzņēmuma interesēs bija izkrāpis valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumu 901 095 eiro apmērā. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā Eiropas prokuratūra novērsa iespēju uzņēmējam izkrāpt otrajā no projektiem atlikušo pieejamo publisko finansējumu vēl 623 955 eiro apmērā, informēja prokuratūrā.
Kriminālprocesā tika pierādīts, ka abos projektos paredzēto lauksaimniecības ēku būvniecību veica nevis godīgā iepirkumā uzvarējusi ar atbalsta saņēmēju nesaistīta trešā persona, kā to paredz likums, bet gan ar pašu uzņēmēju saistītas juridiskās personas.
Sev piederošā uzņēmuma izsludinātajos fiktīvajos iepirkumos uzņēmējs faktiski uzvarēja pats ar sevis slepus vadītu un kontrolētu uzņēmumu, kas tikai formāli bija reģistrēts uz citas fiziskas personas vārda.
Sekojoši, būvniecībā un būvizstrādājumu piegādē tika iesaistīts gan “iepirkumā uzvarējušais” uzņēmums, gan atbalsta saņēmējs, gan vēl cits ar uzņēmēju pašu saistīts uzņēmums.
Vienlaikus, uzņēmējs nodrošināja fiktīva satura dokumentu sagatavošanu un izskata pēc veiktus naudas pārskaitījumus starp iesaistītajiem uzņēmumiem, lai noslēptu iepirkuma procedūras prasību ignorēšanu un viennozīmīgo interešu konfliktu, kā arī faktu, ka būvniecības faktiskās izmaksas daudzās būvdarbu pozīcijās patiesībā bija zemākas, nekā norādīts Lauku atbalsta dienestam iesniegtajos dokumentos, informēja prokuratūrā.
Šīs uzņēmēja darbības bija vērstas uz to, lai, slepeni samazinot projekta faktiskās izmaksas, viņam piederošais uzņēmums varētu pēc iespējas izvairīties no pienākuma projektā ieguldīt savu finansējuma daļu.
Kriminālprocesa izmeklēšanas laikā atbalsta saņēmējs Lauku atbalsta dienestam pilnībā tika atmaksājis izkrāpto publisko finansējumu.