Tāpat asociācijā atzīmē, ka Latvija tradicionāli ir skatījusies uz Lietuvas mediju politikas praksi kā uz labo piemēru vairākos jautājumos, taču šajā gadījumā Latvijas politiķiem noteikti nevajadzētu steigties mācīties no Lietuvas kolēģu šī brīža rīcības.
“Demokrātija ir pārāk dārga, lai ļautu politiskām ambīcijām graut sabiedrisko mediju neatkarību. Latvijas politiskajai vadībai ir jāsaprot: šādi ietekmes mēģinājumi rada sekas, kas var ilgstoši deformēt mediju vidi, palielināt sabiedrības neuzticēšanos un vājināt valsts drošību informatīvajā telpā,” norāda asociācijā.
Vienlaikus LŽA uzsver, ka arī Latvijā ir redzami “satraucoši signāli, kuri, lai gan atšķirīgi pēc formas, ir bīstami pēc būtības”.
LŽA pauž, ka politiķu atkārtota nevēlēšanās akceptēt nevalstisko organizāciju izraudzīto trešo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli, intrigas politikas aizkulisēs un neviennozīmīgie balsojumi rada pamatotas šaubas par politisko gribu nodrošināt sabiedrisko mediju uzraudzību, kas būtu pilnībā neatkarīga un profesionāla. Tas vājina gan institucionālo stabilitāti, gan sabiedrisko uzticēšanos, uzskata asociācijā.