Latvijas Sabiedriskais medijs veic restrukturizāciju: 36 darbinieki atbrīvoti, galvenokārt saistībā ar saturu krievu valodā
Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) struktūrā notiek būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā darbu zaudējuši 36 darbinieki. Šis solis galvenokārt skar tos, kas veidojuši saturu krievu valodā, un tas ir daļa no plašākas stratēģijas, kas paredz izmaiņas medija darbības modeļos un valodu politikā. LSM korporatīvās komunikācijas vadītāja Raina Anna Ločmele apstiprinājusi šo informāciju, norādot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu medija ilgtspējīgu attīstību un efektivitāti.
Stratēģiskās prioritātes un valodu politikas izmaiņas
Šīs pārmaiņas ir saistītas ar LSM vidēja termiņa stratēģiju 2026.-2029. gadam, kuras mērķis ir izveidot vienotu, digitāli spēcīgu un sabiedrības uzticamu mediju. Viena no galvenajām izmaiņām ir jauna pieeja valodu lietojumam. LSM.lv plānots kļūt par vienotu ziņu platformu latviešu valodā ar iespēju izvēlēties svešvalodu saturu, savukārt televīzijā un radio lineārajā formātā saturs būs pieejams tikai latviski. Kā prognozēts, Latvijas Radio 4 (LR4) lineārā apraide tiks izbeigta no 2026. gada, un saturs svešvalodās, tostarp krievu, būs pieejams tikai digitālā vidē portālā LSM.lv. Šāds lēmums daļēji saistīts ar valsts politikas virzienu stiprināt latviešu valodas lomu informatīvajā telpā un samazināt atkarību no satura, kas radīts Krievijas ietekmes zonā.
Vēsturisks konteksts un sabiedriskās diskusijas
Jautājums par satura veidošanu krievu valodā Latvijas sabiedriskajos medijos nav jauns un ir izraisījis plašas diskusijas. Iepriekšējās Nacionālās drošības koncepcijas projektā bija paredzēts aizliegt saturu krievu valodā no 2026. gada, taču kultūras ministre Agnese Logina šo datumu uzskatīja par nepamatotu, uzsverot nepieciešamību pēc diskusijām ar nozari. Lai gan valdības līmenī ir tendence stiprināt latviešu valodas pozīcijas, vienlaikus tiek uzsvērta nepieciešamība uzrunāt mazākumtautības un nodrošināt satura daudzveidību. Tiek norādīts, ka Latvijas sabiedrisko mediju saturam krievu valodā Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju vidū ir ievērojams patēriņš – 22% to patērē tikai krievu valodā. Tomēr pastāv uzskats, ka svariem ir jāmainās, samazinot krievu valodas satura īpatsvaru par labu saturam latviešu valodā.
Darba tirgus un valodu prasības
Šīs izmaiņas LSM notiek laikā, kad Latvijā kopumā tiek pārskatīta krievu valodas loma darba tirgū. Ir rosināti grozījumi Darba likumā, lai mazinātu nepamatotas prasības pēc krievu valodas zināšanām darba sludinājumos un intervijās, izņemot specifiskas profesijas. Personāla atlases uzņēmumi norāda, ka prasība pēc krievu valodas zināšanām darba sludinājumos arvien retāk sastopama, biežāk uzsvaru liekot uz angļu valodu. Šīs tendences atspoguļo plašāku sabiedrības diskusiju par valodu politiku un tās ietekmi uz dažādām dzīves jomām, tostarp mediju saturu un nodarbinātību.
Nākotnes perspektīvas un izaicinājumi
LSM jaunā stratēģija paredz stiprināt vienotu informatīvo telpu un efektīvāk izmantot resursus, novirzot tos satura attīstībai un daudzveidībai. Lai gan pārmaiņas ir neizbēgamas un var radīt sākotnēju satraukumu, tās tiek skatītas kā solis uz priekšu, lai veidotu modernu, inovatīvu un efektīvi pārvaldītu mediju uzņēmumu. Izaicinājumi būs novērst dublējošos procesus un nodrošināt efektīvu darbu apvienotajās redakcijās, radot vienotu un profesionālu darba vidi.