Eirodziesmas krustcelēs: Izraēlas dalība 2026. gadā un gaidāmā balsošana
Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) šonedēļ Ženēvā pulcē savus biedrus uz divu dienu ģenerālasambleju, lai risinātu vienu no visdalītākajiem jautājumiem pēdējās Eirodziesmas vēstures desmitgadēs: vai Izraēla drīkstēs piedalīties 2026. gada konkursā? Šis kritiski svarīgais sanāksmes brīdis notiek laikā, kad arvien vairāk valstu pauž draudus boikotēt nākamo konkursu Austrijā, radot spriedzi un neziņu par Eirodziesmas nākotni.
Politiskie zemūdens akmeņi Eirodziesmas politikā
Atsaucoties uz karu Gazas joslā un apsūdzībām par prettiesisku ietekmēšanu konkursa balsojumā, vairākas dalībvalstis ir pieprasījušas Izraēlas izslēgšanu. Šī gada konkursā Izraēla ieguva otro vietu, un pēc tam izraisījās virkne skandālu. Protests pret Izraēlas dalību nav jauns fenomens; jau 2024. un 2025. gadā protestētāji mēģināja traucēt konkursus, norādot uz savu neapmierinātību ar notikumiem Gazā, ko viņi dēvē par genocīdu. Turklāt ir izskanējušas nopietnas bažas, ka Izraēlas valdība, izmantojot apmaksātas reklāmas kampaņas un aicinot eiropiešus balsot par savu dziesmu, centusies mākslīgi uzlabot savu pozīciju. Kārlis Dambītis, latviešu izcelsmes Eirodziesmas eksperts, norāda: “Eirodziesma kļūst par sašķeltu pasākumu. Slogans ‘Mūzika mūs vieno’ diemžēl ir spiests pārvērsties par politisku nesaskaņu avotu.”
Bojkotu draudi un EBU reakcija
Izraēlas dalību apšauba tādas valstis kā Īslande, Īrija, Spānija, Slovēnija un Nīderlande, kas ir paziņojušas par iespējamu izstāšanos, ja Izraēla paliks konkursā. Nīderlandes raidorganizācija AVROTROS ir uzsvērusi “nopietnus preses brīvības pārkāpumus” Izraēlā Gazā un apsūdzējusi Izraēlu par “pierādītu iejaukšanos” iepriekšējā konkursā, lobējot sabiedrību ārvalstīs. Spānijas sabiedriskā raidorganizācija RTVE ir apliecinājusi savu boikota gatavību, norādot, ka Izraēla ir politiski izmantojusi konkursu, cenšoties ietekmēt rezultātus, un par to nav saņēmusi sankcijas. RTVE prezidents Hoze Pablo Lopess, kurš Izraēlas darbības Gazā dēvē par genocīdu, pauž: “Kā korporācijas prezidents es joprojām domāju, ka Eirodziesma ir konkurss, bet cilvēktiesības nav konkurss.” Arī Beļģija, Somija un Zviedrija apsver boikotu saistībā ar situāciju Gazā. Turpretim Vācija ir norādījusi, ka izstāsies, ja Izraēla tiks izslēgta. Dalībvalstīm ir laiks līdz decembra vidum apstiprināt savu dalību, bet galīgā dalībnieku saraksts tiks izziņots līdz Ziemassvētkiem.
Ēģiptes gaisotne un potenciālās sekas
Kara notikumi Gazā ir kļuvuši par vienu no lielākajām galvassāpēm Eirodziesmai, ko ik gadu noskatās vairāk nekā 150 miljoni skatītāju visā pasaulē. Kā norāda Eirodziesmas eksperts Dīns Vuletičs, jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts boikots būtu ievērojams. “Tas būtu lielākais boikots Eirodziesmas vēsturē. Boikoti ir bijuši arī agrāk, bet tie parasti bija divpusēji.” Lai izvairītos no iespējamās balsošanas, EBU pagājušajā mēnesī paziņoja par balsošanas noteikumu izmaiņām, lai stiprinātu “uzticību un caurspīdīgumu”. Tiek solīts “atturēt no pārmērīgām publicitātes kampaņām”, īpaši, ja tās “veic vai atbalsta trešās puses, tostarp valdības vai valdības aģentūras.” Paliek jautājums, vai šīs izmaiņas būs pietiekamas, lai rimtu dalībnieku bažas par Izraēlas klātbūtni 2026. gada sarakstā. Austrijas sabiedriskais raidorganizācija ORF, kas rīkos 2026. gada konkursu, pauž cerību uz vienprātības panākšanu, lai varētu uzņemt “tik daudz dalībnieku, cik vien iespējams.” Eirodziesma tiecas palikt politiski neitrāla, taču daudzi EBU dēvē par liekuļiem, salīdzinot situāciju ar Krievijas izslēgšanu pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā un Baltkrievijas izslēgšanu pēc pretrunīgi vērtētās prezidenta Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanas. 70. gadadienas Eirodziesma notiks Vīnē, Austrijā, finālam paredzot 2026. gada 16. maiju, bet pusfināliem 12. un 14. maijā.
Raidorganizāciju domstarpības un nākotnes scenāriji
Situācija ir sasniegusi lūzuma punktu, jo EBU mītnes telpās Ženēvā notiek izšķirošās debates. Nav skaidrs, vai balsojums notiks šodien vai rīt. Ja netiks panākta vienota nostāja, atsevišķas raidorganizācijas varētu pieņemt lēmumus par dalību savās valstīs vai pat izveidot jaunu, “atšķeļošos” grupu. Eirodziesmas eksperte Pols Džordans situāciju raksturo kā “haotisku un toksisku”, piebilstot, ka tas ir “pagrieziena punkts” Eirodziesmas pastāvēšanā. Daži komentētāji norāda uz dubultajiem standartiem, jo Krievija tika izslēgta par agresiju Ukrainā, bet Izraēla, neskatoties uz līdzīgām apsūdzībām un cilvēktiesību pārkāpumiem, joprojām ir daļa no Eirodziesmas. Tas rada nopietnu izaicinājumu Eirodziesmas kā nepolitiska pasākuma tēlam, un 2026. gada konkurss Austrijā varētu kļūt par vēsturiski nozīmīgu brīdi.