Aviokompānija “SmartLynx Airlines” ar 24. novembri pārtraukusi uzņēmuma saimniecisko darbību. Portāls “Delfi” saņēmis anonīmu uzņēmuma darbinieka vēstuli, kurā tiek paustas bažas par darbinieku tiesību aizsardzību, izbeidzot darba attiecības. Valsts darba inspekcijā informē, ka ir uzsākta pārbaude, kā arī skaidro darbinieku tiesības.

“Darbiniekiem tiek piedāvāts parakstīt “pušu vienošanos”, kas formāli sola izmaksāt nostrādāto algu un neizmantoto atvaļinājumu, taču dokumentā ietvertas pretrunīgas un potenciāli nelikumīgas klauzulas,” informē vēstules autors.

“Šis dokuments ir pilnīgs absurds, jo:

  • 1.1. punkts norāda, ka vienošanās ir labprātīga;

  • 2.3. un 2.4. punkti pilnībā noliedz 2.1. un 2.2. punktus, kas sola algu un kompensāciju;

  • 4.1. punkts nosaka, ka vienošanās saturs ir stingri konfidenciāls;

  • 4.2. punkts apgalvo, ka parakstīšana atspoguļo darbinieka patieso gribu – bet kā tā var būt mūsu griba, ja uzņēmums vienkārši bankrotē un mums pat neizmaksā kompensāciju?” viņš ieskicē dokumenta saturu.

Sākta pārbaude

Zemgales Reģionālās Valsts darba inspekcijas (RVDI) Ogres sektora galvenā valsts inspektore Irēna Jakovļeva portālam “Delfi” sacīja, ka līdzīga satura iesniegums ir reģistrēts arī Valsts darba inspekcijā (VDI) un nodots izskatīšanai Zemgales RVDI. Līdz tam iesniegumi par šo uzņēmumu inspekcijā nav saņemti.

Šobrīd uzņēmumā “SmartLynx Airlines” esot uzsākta pārbaude.

Tomēr inspekcijai neesot skaidrs, vai uzņēmums “SmartLynx Airlines” reāli plāno izbeigt savu darbību (likvidēt uzņēmumu) vai tikai samazināt darbinieku skaitu. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, uzņēmumam “SmartLynx Airlines” ir tiesiskās aizsardzības process.

“Darba attiecību izbeigšanu, pusēm savstarpēji vienojoties (Darba likuma 114. pants), kad realitātē darba devējs samazina darbinieku skaitu vai uzņēmums tiek likvidēts, nevarētu nosaukt par labo praksi, jo darba devējs šādā veidā mēģina izvairīties no darbiniekiem pienākošos atlaišanas pabalstu izmaksas, no savu pienākumu izpildes iespējamā kolektīvās atlaišanas gadījumā (informēšana un konsultēšana),” uzsver Jakovļeva.

“Konkrētajā savstarpējās vienošanās dokumentā, piemēram, neredzu, ka darba devējs paredz, arī izbeidzot darba attiecības, pusēm vienojoties, izmaksāt atlaišanas pabalstu, ko varētu paredzēt (lai gan Darba likums to nenosaka) un kas varētu liecināt, ka darba devējs nemēģina izvairīties no šāda atlaišanas pabalsta izmaksas. Turpretim vienošanās dokumentā uzreiz ir ietverts nosacījums/brīdinājums, ka darbiniekam var būt neizmaksāta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ja darba devējam tiks uzsākts maksātnespējas process,” viņa komentē portālam “Delfi” sūtītās vēstules pielikumā esošos dokumentus.

Par savstarpējo vienošanos – nianses, kuras ir būtiski zināt

Saskaņā ar Darba likuma 114. pantu, darbinieks un darba devējs var izbeigt darba tiesiskās attiecības savstarpēji vienojoties, informē VDI. Iniciēt darba tiesisko attiecību pārtraukšanu saskaņā ar Darba likuma 114. pantu var gan darbinieks, gan darba devējs, iesniedzot otrai pusei iesniegumu vai sagatavotu vienošanās projektu. Turklāt tā slēgšanai nav jābūt pamatojumam, kādēļ viena vai otra puse vēlas pārtraukt darba tiesiskās attiecības. Ja otra puse piekrīt izteiktajam piedāvājumam, vienošanās ir slēdzama rakstveidā.

Inspekcijā skaidro, ka arī gadījumā, ja darba devējam pastāv kāds no Darba likuma 101. panta pirmās daļas apstākļiem darba tiesisko attiecību pārtraukšanai, darba devējs nav ierobežots darbiniekam piedāvāt noslēgt savstarpējo vienošanos par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. Taču tas, vai darbinieks piekrīt vai nepiekrīt vienošanās noslēgšanai, ir darbinieka brīva izvēle. Proti, Darba likumā noteiktās pušu tiesības izpildāmas pēc labas ticības un atbilstoši brīvas gribas izpausmei, tādējādi, ja kāda no pusēm nepiekrīt izteiktajam piedāvājumam izbeigt darba tiesiskās attiecības atbilstoši Darba likuma 114. pantam, nevienai no pusēm nav pienākuma šādu vienošanos slēgt piespiedu kārtā. Attiecīgi, ja darbinieks nevēlas pārtraukt darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties, darbiniekam ir tiesības atteikties no šādas vienošanās slēgšanas.

Darba likums neregulē Darba likuma 114. panta kārtībā noslēgtās savstarpējās vienošanās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu saturu. Līdz ar to, ja vienošanās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ietver papildu noteikumus, tie pusēm ir saistoši. Taču VDI vērš uzmanību, ka pēc vispārējā principa nav pieļaujams darba devējam ar darbinieku slēgt tādas vienošanās, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli (Darba likuma 6. pants). Līdz ar to, ja vienošanās satur darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošus nosacījumus, šādas vienošanās pasliktinošie nosacījumi būtu atzīstami par spēkā neesošiem. Tādējādi vienošanās saturs nevar ierobežot darbinieka tiesības vērsties pie darba devēja vai tiesā, ja tiek konstatēti darba tiesisko attiecību nosacījumu iespējami pārkāpumi, piemēram, pienākošās naudas summas neizmaksā.

VDI arī informē, ka vienošanās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu nav pamats darba devējam neizmaksāt darbiniekam pienākošās naudas summas darba tiesisko attiecību pārtraukšanas gadījumā, proti, arī izbeidzot darba tiesiskās attiecības, savstarpēji vienojoties, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam nopelnīto darba samaksu līdz darba tiesisko attiecību pārtraukšanas dienai, atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (Darba likuma 149. panta piektā daļa) un/vai papildatvaļinājumu (Darba likuma 151. panta piektā daļa), ja darbiniekam tie palikuši neizmantoti. Turklāt izmaksa veicama, ievērojot Darba likuma 128. pantā noteikto kārtību, proti, izmaksājot visas pienākošās naudas summas atbrīvošanas dienā, vai, ja darbinieks pēdējā darba dienā nestrādā – ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc tam, kad darbinieks pieprasījis aprēķinu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja darbinieku kāds no vienošanās tekstā ietvertajiem nosacījumiem neapmierina, darbiniekam ir tiesības vērsties pie darba devēja, lai vienotos par grozījumiem vienošanās tekstā, ja darbinieks piekrīt darba tiesisko attiecību pārtraukšanai vienošanās ceļā. Ja grozījumi netiek veikti vai darbinieku neapmierina darba devēja piedāvātā vienošanās, darbiniekam ir tiesības atteikties to parakstīt un attiecīgi darba tiesiskās attiecības nav pārtraucamas.

Ja ar darbinieku nav iespējams panākt savstarpējās vienošanās noslēgšanu par darba attiecību pārtraukšanu saskaņā ar Darba likuma 114. pantu, un darba devējs ir darba tiesisko attiecību izbeigšanas iniciators, tad VDI skaidro, ka, lai arī, no tiesību viedokļa raugoties, darba līguma uzteikums ir darbinieka vai darba devēja izdarīts gribas izteikums (vienpusējs tiesisks darījums), ar ko tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, darba devēja uzteikuma gadījumā darba devēja rīcībā ir jābūt tiesiski pamatotiem un pierādāmiem iemesliem, kāpēc ir nolemts ar darbinieku turpmāk darba attiecības neturpināt.

Proti, darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Līdz ar to, ja darba devējam radies kāds no iepriekš minētajiem apstākļiem, darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uzsakāmas atbilstoši Darba likuma 101. panta pirmajai daļai, ievērojot Darba likumā noteikto uzteikšanas kārtību un termiņus. Savukārt, ja nepastāv kāds no Darba likuma 101. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, darba devēja uzteikumam nav tiesiska pamata.

Lasiet arī

Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit