Lai cik unikālu trīs gadu sēriju punktu iegūšanas stabilitātē demonstrējis “Tukums 2000”, iegūtā pozīcija tabulā šoreiz mazliet atšķiras – pēc divām astotajām vietām 2025. gadā septītā, turklāt pēdējā kārtā Kristapa Dišlera komandai pietrūka dažu minūšu, lai pieveiktu “Jelgavu” un finišētu pat sestajā pozīcijā.
Tukuma treneris sezonas gaitā laukumā izlaida 31 spēlētāju, no kuriem divus tikai pēdējā kārtā uz dažām minūtēm. Pērn Dišlers pielietoja vēl nedaudz plašāku rotāciju.
Visvairāk minūšu sakrāja komandas kapteinis Bogdans Samoilovs, kurš izlaida tikai vienu spēli dzelteno kartīšu diskvalifikācijas dēļ. Turnīra kontekstā tas gan nebija iespaidīgs spēles laiks (14.), jo Samoilovs vairāk nekā pusē spēļu (18 no 35) tika nomainīts.
Arī “Tukums 2000” rindās Bogdans vien par 22 minūtēm pārspēja Niku Dusalijevu, kurš pirmajā 31 kārtā bija nopelnījis tikai trīs dzeltenās (šogad limitu pirmajai diskvalifikācijai palielināja līdz piecām), taču tad divos mačos divas dzeltenās un izlaista 34. kārta, bet 35. kārtā sarkanā un izlaista arī pēdējā 36. kārta. Par 100-200 minūtēm no Samoilova atpalika Ingars Pūlis, Rūdolfs Reingolcs un Kaspars Anmanis, vēl nedaudz tālāk Maruāns Mihubī.
Vairākiem klubiem leģionāru fonds nostājies otrajā plānā, bet priekšplānā solidaritātes fonds, kas nozīmē, ka svarīgāka ir vieta tabulā, nevis jauniešu iespēlēšana. Ar to var skaidrot Tukuma pārmaiņas – komanda kļuva vecāka (par datiem vēlāk) un arī samazinājies debitantu skaits. 2022. gadā “Tukums 2000” bija deviņi latviešu debitanti, 2023. gadā septiņi, 2024. gadā seši, bet 2025. gadā vairs tikai viens – Mareka Ķeres dēls Marko Ķere, kurš pēdējā kārtā izgāja uz četrām minūtēm…
“Tukums 2000” ieguva par vienu punktu (36, precīzi punkts mačā) vairāk nekā katrā no iepriekšējām divām sezonām (35), tomēr līdz savam rekordam aizsniegties neizdevās – 2022. gadā 38 punkti un arī labākā vieta pastāvēšanas vēsturē (sestā).
Arī gūto vārtu skaita ziņā ļoti līdzīgi – pērn 38, šogad 39. Taču būtiska atšķirība vārtu sadalījumā pa spēlētājiem – ja 2024. gadā trīs labākie snaiperi guva tikai 6, 5 un 4 vārtus, tad šogad Pūlis sabombardēja 18 (vairāk nekā šis trio kopā). Tukuma līdzšinējās četrās sezonās Virslīgā (šī bija piektā) viena spēlētāja rekords bija deviņi vārti – tik 2023. gadā iesita Raivis Ķiršs. Pirmoreiz divciparu skaitlis, turklāt Pūlis rekordu pārspējis divas reizes. Vai šis varētu būt Tukuma mūžīgais rekords? Ingars ieņēma ceturto vietu visas līgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā (no otrās un trešās vietas atpalika tikai par vieniem vārtiem) un iekļuva arī izlasē.
Pūlim tikai divas rezultatīvās, taču, protams, arī ar 18+2 viņš bija labākais un punktu summā piektais visā līgā. Tiesa, fantastiskā sadarbība starp Pūli un Dusalijevu sniedza ļoti daudz rezultatīvo piespēļu Nikam. Viņam arī pieci vārti, bet rezultatīvās 12 un vairāk visā līgā dabūja tikai divi – RFS malējie aizsargi Petrs Marešs un Roberts Savaļnieks. Sezonas gaitā Dusalijevs astoņas(!) reizes rezultatīvi asistēja Pūlim (un vienreiz bija arī pretēji). Tas tiešām ir unikāls skaitlis. Kādam varētu šķist, ka Marešs ar Savaļnieku Darko Lemajičam piespēlējuši biežāk, taču nekā nebija – abi malējie aizsargi šogad kopā serbu garajam uzbrucējam sniedza tikai piecas rezultatīvās. Visvairāk Lemajiču apgādāja Laša Odišarija – sešas reizes, kas joprojām ir mazāk nekā Dusalijevs Pūlim (vienreiz manā uzskaitē tā bija Nika nopelnīta pendele, ko realizēja Ingars).
Pūļa un Dusalijeva efektivitāte (savstarpējā, bet ne tikai) ir ārkārtīgi iespaidīga komandas iekšienē – abiem attiecīgi 20 un 17 punkti, tālāk vēl pa astoņiem punktiem sapelnīja Ķiršs un Samoilovs, bet pārējie ne vairāk kā divus punktus… Pūlis vasarā parakstīja līgumu ar “Liepāju”, otro pusgadu Tukumā aizvadīdams jau kā īrēts spēlētājs.
Ar vārtsargiem viss vienkārši – sākumā vairāk nekā pusi sezonas cietoksni sargāja Raivo Stūriņš (divreiz pret “Audu” Vladislavs Kapustins, jo Stūriņš no šī kluba tika īrēts), bet beigu daļā no “Liepājas” īrētais Ņikita Parfjonovs. Jāatzīmē, ka tieši ar Parfjonovu (vidēji mačā ielaida 1.10 vārtus) Tukums spēlēja daudz veiksmīgāk nekā ar Stūriņu vārtos (1.92), tiesa, to vismaz daļēji var izskaidrot arī ar komandas spēka izmaiņām sezonas gaitā. Šeit vērts pieminēt, ka “Tukums 2000” sezonas pirmajā pusē uzvarēja divreiz un ieņēma pēdējo vietu, vasarā pastiprināja sastāvu un otrajā pusē ieguva pat septiņas uzvaras. Ja runājam par sausajām spēlēm, tad Stūriņam tas izdevās piecreiz (Raivo visbiežāk vai nu laida daudz vai neko), kamēr krietni mazāk spēlējušajam Parfjonovam trīs sausie mači.
Neveiksmīgajā sezonas pirmajā pusē “Tukums 2000” spēlēja ar vismazāk leģionāriem līgā. Vasarā pievienojās trīs japāņi un ukrainis, līdz ar to rādītājs pamazām sāka kāpt un finiša taisnē tomēr “Super Nova” (tai pretēja tendence – vasarā vairāki ārzemnieki aizgāja) kļuva par latviskāko komandu līgā – skatīt grafiku zemāk, kur uzkrājoši attēlots laukumā izgājušo viesspēlētāju skaits. Taču “Tukums 2000” turpat blakus vien bija. Dišlera komandā tikai divi leģionāri nospēlēja pilnu sezonu – Mihubī un Artems Holods. Visu leģionāru ģeogrāfija: Japāna (trīs), Ukraina (divi), Tunisija un Kamerūna (pa vienam). Vērts atzīmēt, ka pat esot otrai latviskākajai komandai Virslīgā, “Tukums 2000” savā piektajā sezonā iespēlēja visvairāk leģionāru.
.png)
“Tukums 2000” vidējais vecums, skaitot pilnos gadus sezonas beigās, bija 21.9, bet, ņemot vērā futbolistu precīzo vecumu sezonas vidū un spēles laika proporciju, reālais rādītājs bija 23.3 gadi. Arī šeit milzīgas līdzības ar “Super Nova” (Tukumam 23.33, “Super Nova” 23.30). Par šīm komandām jaunākas bija “Metta” un “Daugavpils”, kā arī pavisam simboliski “Jelgava” (23.24).
Un tomēr obligāti jārunā par tendencēm Virslīgā – sportiskajam principam izvirzoties priekšplānā (prāva nauda no solidaritātes fonda par piedalīšanos Virslīgā), komandas aizvien biežāk atsakās no kursa uz gados zaļiem spēlētājiem (tad varēja vairāk pasmelties no leģionāru fonda, kas tagad kļuvis ievērojami mazāk nozīmīgs). “Tukums 2000” tam ir spilgts piemērs – 2024. gadā vidējais vecums bija 21.9 gadi, 2025. gadā jau 23.3 gadi. Visai jūtama atšķirība tik zema vecuma slāņos.
Tiesa, vienlaikus jāatceras, ka arī šogad Tukuma vienība bija relatīvi jauna un tajā nebija neviena 30+ gadu veca spēlētāja – pērn vecākais ar 25 gadiem bija Mihubī, šogad Atsuši Kurokava, kam 27. Pavisam jauno skaits gan saruka un, svarīgi, arī spēles laika ziņā. Sezonas beigās jaunāki par 20 bija Ķere (17), Helvijs Joksts, Rems Gastons Dzeguze (abiem 18) un Daniils Putrāns (19).
Šogad “Tukums 2000” sapelnīja sešas sarkanās kartītes – par vienu mazāk nekā pērn, taču joprojām daudz uz līgas fona. Tikai “Audai” un “Grobiņai” bija tikpat, pārējām mazāk. Mihubī pamanījās reģistrēt pat divas sarkanās kartītes. Kas tāds izdevās vēl tikai Karlam Vasomam “Audas” kreklā (starp citu, šis kamerūnietis 2024. gadā īrē uzspēlēja tieši “Tukums 2000”). Tai pašā laikā Mihubī ārpus sarkano kartīšu mačiem garajā sezonā brīdināts tika vien divreiz, kamēr pagājušajā gadā pat 13 dzeltenās.
Šogad dzelteno kartīšu “karalis” bija Anmanis – 15. Augstākais rādītājs ne tikai Tukuma komandā, bet visā Virslīgā, turklāt 13 dzeltenās dabūjušais Reingolcs ieņēma trešo vietu turnīrā. Starp abiem iespraucās “Jelgavas” Kristers Penkevics un arī te jāmin kas līdzīgs kā Vasoma gadījumā – Penkevics iepriekš ir pārstāvējis Tukumu un vispār ir šīs pilsētas futbola audzēknis. Tukums un ass futbols – tādas asociācijas aizvien nostiprinās. Arī “Fair Play” rangā “Tukums 2000” ieņēma otro vietu no beigām – pēdējā kārtā, “kaujoties” ar “Audu” garām aizskrēja “Grobiņa”.
Gan 2024., gan 2025. gadā “Tukums 2000” labāko desmitniekā pēc spēles laika iekļuva Anmanis (1. un 5.), Mihubī (2. un 6.), Samoilovs (4. un 1.) un Reingolcs (5. un 4.).
Zemāk tabula ar spēlētāju statistiku. ŠEIT varat aplūkot spēlētāju statistiku pa spēlēm sezonas gaitā!
Vec. – vecums jeb pilnie gadi sezonas beigās. P – pozīcija (V – vārtsargs, A – aizsargs, P – pussargs, U – uzbrucējs). Min. – kopā nospēlētās minūtes. Sāk. – spēļu skaits sākumsastāvā. Dz.k. – dzeltenās kartītes. Sark. – sarkanās kartītes.
Piezīmes:
(1) Sp. – spēļu skaits
(2) P. – iegūtie punkti
(3) Vid.p. – vidēji spēlē iegūtie punkti
(4) Futb.sk. – futbolistu skaits (tie, kas vismaz reizi bijuši laukumā Virslīgas sezonā)
(5) Vec. – vidējais vecums sezonas beigās tiem, kuri kaut reizi izgāja laukumā Virslīgas ietvaros
(6) Leģ. – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos) vienā spēlē
(7) Sark. – kopā nopelnītās sarkanās kartītes
(8) Dzelt. – vidējais dzelteno kartīšu skaits vienā spēlē
(9) Skat. – vidējais skatītāju skaits mājas spēlēs.
“*” – “Covid-19” ierobežojumu ietekme.
Rezultatīvākie spēlētāji pēc sistēmas “vārti+rez.piespēles” (vismaz divus rezultatīvos punktus ieguvušie)
Komanda
Mājās/viesos
Visvairāk punktu pret: “Mettu” (2:3, 2:0, 3:0, 3:2=9p.).
Vismazāk punktu pret: RFS (0:2, 2:5, 2:6, 2:4=0p.).
Lielākā uzvara: 3. aplī viesos 3:0 pret “Mettu”.
Lielākais zaudējums: 3. aplī viesos 2:6 pret RFS.
Vidējais vārtu skaits: 1.08 iesisti, 1.75 ielaisti, 2.83 kopā (vidēji čempionātā 1.48:1.48, kopā 2.97).
Rezultāti pa spēles nogriežņiem
Skatītāji mājas spēlēs
“Tukums 2000” atšķirība starp vietu vidējā rādītājā un mediānā parāda to, ka atsevišķām komandām bija lielākas svārstības nekā Tukumā, kur 12 no 18 mājas spēlēm apmeklējums svārstījās šaurās robežās 215-325. Kā cilvēks, kurš šogad TV komentēja 10 no 18 Tukuma mājas spēlēm, ar nožēlu atzīstu, ka vizuālais priekšstats ir bijis tāds, ka skatītāji nāca pat mazāk nekā oficiāli reģistrēts un no tiem pašiem nedaudzajiem lielāko daļu veido futbolistiem (tostarp viesu komandām) pietuvinātie, kamēr klasiskas futbola mīlestības no “parastajiem pilsētniekiem” Tukumā ne pirmo gadu trūkst.
Leģionāri
Vidēji: 3.3 leģionāri* ik spēlē, 9. vieta Virslīgā (tikai “Super Nova” mazāk leģionāru).
“*” – vidējais leģionāru skaits laukumā (ieskaitot uz maiņu nākušos).
Fair Play
Vidēji: 3.33 punkti ik spēlē (par sarkano kartīti trīs punkti, par dzelteno viens), 9. vieta Virslīgā (tikai “Grobiņa” mazāk disciplinēta). Virslīgā vidēji – 2.54 punkti.
Komandu apskati