Baltijas valstu līderi vienoti: dzelzceļa demontāža pret Krieviju un Baltkrieviju – kopīgs lēmums
Pēc Baltijas valstu prezidentu tikšanās Rīgā, kas notika 2025. gada 4. decembrī, reģiona līderi uzsvēra nepieciešamību pēc vienota un koordinēta lēmuma, ja tiktu pieņemta dzelzceļa sliežu savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju demontāža. Šāds kopīgs solis ir būtiskākais, lai nodrošinātu drošību un stratēģisku saskaņotību Baltijas valstu starpā. Igaunijas prezidents Alars Kariss atzina, ka šī iespēja ir apspriesta, un, ja demontāža tiktu īstenota, tai jānotiek sinhroni visās trīs valstīs. Viņš norādīja, ka, lai gan situācijas atšķiras, pašreizējā transporta satiksme starp Centrālāziju un citām valstīm prasa koordinētu rīcību. Šis jautājums ir jauns un nodots ministru izvērtēšanai.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda īpaši uzsvēra koordinētas rīcības nozīmīgumu Baltijas aizsardzības līnijas veidošanā, sadarbojoties arī ar Poliju, kas izskata līdzīgus pasākumus. Viņš arī pauda cerību, ka Eiropas Komisija nodrošinās nepieciešamo finansējumu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā šiem pasākumiem. Nausēda skaidroja, ka atteikšanās no dzelzceļa savienojumiem ar austrumu valstīm ir daļa no plašākiem pretmobilitātes pasākumiem, pie kuriem Baltijas valstis aktīvi strādā. Tas ir stratēģisks solis, kas stiprina mūsu reģiona drošību un samazina potenciālos riskus.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs apstiprināja, ka jebkuri lēmumi šajā jautājumā būs kopīgi, taču pagaidām tie vēl nav galīgi pieņemti. Darbs turpinās valdības līmenī, un tajā tiks iesaistīti militārie un aizsardzības speciālisti. Rinkēvičs uzsvēra, ka šī problēma neattiecas tikai uz dzelzceļu, bet ietver plašākus pretmobilitātes pasākumus, kas veido kopīgu aizsardzības telpu. Tādēļ lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama cieša sadarbība un vienots redzējums par Baltijas aizsardzības līniju kā kompleksu risinājumu.
Drošības riski un ekonomiskās sekas: rūpīga izvērtēšana
Jau iepriekš tika ziņots, ka vairākas Latvijas ministrijas un drošības iestādes līdz 2025. gada beigām ir uzdevumu saņēmušas sagatavot atzinumu par sliežu nojaukšanas ietekmi uz Latviju, īpaši attiecībā uz dzelzceļa savienojumiem Krievijas pierobežā. Šī iniciatīva izriet no analītiķu vērtējuma, ka minētie savienojumi rada vistiešāko drošības risku. Lai gan militārie eksperti uzsver, ka sliežu ceļu demontāža ir svarīgs pretmobilitātes pasākums, lai bremzētu potenciālā pretinieka pārvietošanos, pastāv arī bažas par infrastruktūras atjaunošanas ātrumu un efektivitāti.
Satiksmes ministrija ir norādījusi, ka dzelzceļa sliežu nojaukšana Krievijas virzienā pilnībā apturētu tranzītbiznesu Latvijā, radot ievērojamus ekonomiskos zaudējumus ostām un uzņēmējiem. Tāpēc šāds lēmums ir rūpīgi jāizvērtē, ne tikai konsultējoties ar Baltijas valstu partneriem, bet arī ar Poliju un Somiju. Tiek uzsvērts, ka nepieciešams izvairīties no lieka sabiedrības satraukuma, jo diskusijas par sliežu noņemšanu nereti ir emocionālas un nepietiekami racionālas. Svarīga ir skaidra komunikācija un informācijas nodošana visiem sabiedrības slāņiem, lai novērstu dezinformāciju un bažas.
Plāni un stratēģijas: Baltijas aizsardzības līnijas attīstība
Baltijas valstu prezidentu tikšanās Rīgā 4. decembrī aptvēra plašu drošības un aizsardzības jautājumu loku. Līderi pārrunāja reģionālās drošības stiprināšanu, Baltijas valstu robežu aizsardzības pasākumus, kopīgus transporta un enerģētikas infrastruktūras projektus, kā arī Eiropas Savienības aktuālos jautājumus un atbalstu Ukrainai. Prezidenti vienojās par ciešāku sadarbību pretmobilitātes pasākumu īstenošanā, kas ietver ne tikai dzelzceļa infrastruktūras pielāgošanu, bet arī citus stratēģiskus elementus. Tāpat tika akcentēta nepieciešamība stiprināt NATO austrumu flangu un kopīgi atbalstīt Ukrainu, izmantojot visas pieejamās diplomātiskās un ekonomiskās sviras, tostarp sankcijas pret Krieviju un iesaldēto aktīvu izmantošanu.
Šie pasākumi ir daļa no plašākas Baltijas aizsardzības līnijas attīstības, kas ietver aizsardzības pozīciju, prettanku grāvju un citu aizsardzības elementu izveidi gar Krievijas un Baltkrievijas robežu. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādīja, ka pieaugošais ģeopolitiskais spiediens un hibrīduzbrukumi prasa prioritāru uzmanību gaisa aizsardzībai, dronu un pretdronu risinājumiem, kā arī militārajai mobilitātei. Viņš uzsvēra, ka Lietuva palielinās aizsardzības izdevumus līdz vairāk nekā 5% no IKP un ka ir nepieciešama stingrāka un vienotāka Eiropas nostāja pret Baltkrieviju, lai novērstu hibrīdkara elementus. Kopumā Baltijas valstu vadītāju vienotība un koordinēta rīcība šajos jautājumos ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu reģiona drošību un stabilitāti.